jau otraa diennakts bez miega. Skatos, atkal 8:30 no riita. Kur izgaisa nakts? Kur shis laiks ir aizskreejis? Ir jaaiet eest brokastis, bet es taksh tikko eedu vakarinjas.

Pa galvu jaucas diivainas domas, diivainas atminjas, kas tik dzilji iedzelj un aizkjer pashu saapiigaako stiigu. Es atkal un atkal skatos taas pashas L word epizodes un kaut kas ljoti paziistams un netverams atgaadina man par to, ka esmu tur bijusi, ka esmu to jutusi...

Cik reizeem saapiigi ir atcereeties un izjust emocijas, vienkaarshi skatoties ierakstiitu epizodi. Man jau kaadu ceturto, varbuut piekto vai pat sestoreizi asaras nevaldaami birst paar vaigiem, kad skatos izmociitos meegjinaajumus starp Bette un Jody saglaabt to, kas veel palicis. Cik saapiigi iedur, klausoties kaa Jody saka, ka vinja nekad nav veeleejusies tik ljoti kaadu miileet, ka vinja kontroleeja savu dziivi liidz vinja sastapa Bette. Beidzot arii tracinoshaa Dziinii uzvedas kaa cilveeks ar juutaam un pilnu sapraatu...

Saapiigi...