Šodien rakstu tikai sev

Apstājos lai nobaudītu savu šīgada saldējumu. Autoosta pilna cilvēku nolēmu pasēdēt ar bezpajumtniekiem patriekt par dzīvi. Saldējums bija gards. Radās izjūta, ka laikam tomēr esmu aizmirsis kā tas garšo. Viens no bezpajumtniekiem viss bija piesūcies ar savu smaku tā deva piegaršu saldējumam. Ar mani viņi negribēja runāt laikam pārāk spīdēja kurpju purngali. Es arī gribu tādu dzīvi tikai cīņa par izdzīvošanu. Bet varbūt arī nē, nē tomēr tā dzīvot es nespētu. Padzītu mani Gasans no sevis un viņam nebūtu taisnība jo dzenā nav vietas pārākumam pār citiem.

Šodien esmu runājis tagad kādu laiku klusēšu

Ir rudens

Rudenī tauriņu nav

Nakts lukturi tos sauc

Notikums

Smaids sejā

Roku rokā māsa un brālis

Pārdzīvo sevī

Noslauki kājas mājas priekšā

Veic paklanīšanos, smaidi

Pasaki paldies

Paldies vēlreiz

Nemelo sev

Kropls koks

Saplēsta klints

Kaijas gaisu šķeļ

Noglāsti suni

Nemin zāli

Nožēlo

Klajš lauks, ceļš

Vientuļš akmens, bite uz tā

Apskaidrības pilnas acis

Ai, Gasan

Apskaidrības pamestais

Nenoniecini mani es esmu cilvēks