Tukši skatieni pasaule plaša zel vardu krājums blāvs. Ko padarīsi ir parasti cilvēki pilni naida?

Vai es esmu teicis, ka laimīgs ne neesmu neko tādu teicis cik maksas pasauli mīlēt. Visu dzīvi kā saprotu. katram solim ir atbalss katram vārdam svars. Teicu ka esmu, nevienam nav svarīgi, ka esmu. Tik daudz, ka nepateikta tik daudz noklusēta. Nepareizi nevienam nevajag palīdzēt nekad. Pasmaidi citiem pasmaidi lai smaida ēna noklāj sauli. Tev nav taisnība bankrotējis. ir gan citiem savu problēmu gana. Apnikusi katra diena. Svētdienas diena smaids un kluss bērnu laukuma skaļums. Pēdējās siltās rudens dienas jāizmanto sapratīgi. Sēžu un smaidu savas ūsas miers mani ir miers, klusums maigs bals tembrs pamodina no apcerīgā klusuma- Sveiki šajā pilsētas pusē vel nesi redzēts. Paceļu acis no datora- šeit jauks laukums kur Ralfam spēles spēlēt, šeit labi rakstās.

Tekstu daudzums sirdi izsaka lietas, kas sirdi skan. Tu saki ka tie meli ne tie nav meli tā ir taisnība. Man ir jūtas tas šodien sirdī dzīvo no rīta pamodās vakarā būs beigtas. Kāds atvieglojums saprast, ka jūtas mani dzīvo tikai dienu, man bail no tam.

Jutu daudzums ir proporcionāls vakardienas naida daudzumam.

Tieši vardi uzbūvē pasauli katram. Arī man, klau, saule tā tu mani sauc, es tevi nesaucu nekā, es te vienkārši esmu, runāju vārdus un šad tad ļauju savai seksualitātei, tev baudas un izjūtas just.

Es kādreiz teicu ka tekstus nebūvēju bet radu, ne rādīt var bērnus tekstus būve. Tu saki nesakarīgi stāsti man ir, varbūt, ka taisnība, jau šodien melis, šodien patiesība beigusies.