sirds pukst vienā elpas vilcienā
divos pieskārienos
nakts aizskrien ātri
kā Parīzes vilciens tais naktīs
kurās klaiņojām
pa Monmartras ziedu dārziem
kuras es gleznoju uz Tavas daiļās miesas
ar saviem skūpstiem
sirds pukst tik strauji
kā pirmo reizi, kad satikāmies
un mūsu acu skatieni jau
bija iemīlējušies
mēs to vēl nezinājām...
abas
cik mēs kaislīgas un saldas
viena ar otru spējam būt
savienoties un
NEAIZGŪT...