Sen nebiju neko lasījis
(atskaitot mācību literatūru). Šī apziņa ilgi grauzās manī, tāpēc esmu
atgriezies pie savām mīļotajām grāmatām, ko noteikti uzskatu par savu
„intelektuālo bagātību”.
Sāku ar kaut ko netipisku –
izlasīju Antona Šandora Laveja grāmatu „Sātana Bībele”.
Ziniet ko, tas nav nekas cits kā
liberālisma traktāts par cilvēka brīvību un neatkarību! Respektīvi, cilvēkiem
sevi nevajag ierobežot, un viņiem vajag darīt visu, ko tiem gribas, blā, blā,
blā...
Lasot šo grāmatu bija grūti
novilkt robežas starp liberālisma ideoloģiju un reliģisku filozofiju. Nedomāju,
ka šeit tik liela nozīme ir sātanismam, bet gan 21. gs. cilvēka raksturojumam.
Bet varbūt tas tā šķita tikai man... Hmmm... Tad jau mēs laikam dzīvojam sātanisma
laikmetā...
Un redz ko šamējie raksta par
seksu: „Sātanisms attaisno jebkura veida seksuālo darbību, kura pienācīgi
apmierina tavas individuālās alkas – lai tās būtu heteroseksuālas,
homoseksuālas, biseksuālas vai pat aseksuālas, ja tu tā vēlies. Sātanisms arī
sankcionē jebkādus fetišus vai novirzes, kuras dažādo tavu seksuālo dzīvi, kamēr
vien tās neiesaista nevienu, kurš nevēlas tikt iesaistīts”. Nu ko, ja jau sātanisms
atbalsta homoseksualitāti, tad ir vērts padomāt par pievienošanos! :D
Bet jāatzīst, ka izlasot šo
grāmatu uzzināju daudz ko interesantu gan par kristietību gan pašu Mefistofeli.
Varbūt vēl kāds ir lasījis?
P. S.
Citāts visiem, kuriem ir bail no
nokļūšanas ellē - tā kā dabiskie instinkti noved viņu pie grēka, visi cilvēki
ir grēcinieki, un visi grēcinieki tiek ellē. Ja visi tiek ellē, tad tu satiksi
tur visus savus draugus! VAI NAV JAUKI? ;)