Ja man būtu jācitē «Melleņu naktis», tad šis raksts būtu ierindots
rubrikā «pilnmēness naktis». Tomēr par laimi man viņš nav jācitē. Tātad,
šovakar rubrikā «Šeit ir draugs», meklējam cilvēku, kurš nav pārāk
aizņemts, lai varētu pavadīt lieliski laiku ar citiem lieliskiem
cilvēkiem.
Es nezinu, kā ir jums, bet pats regulāri saskaros ar problēmu, ka
manā telefona grāmatiņā ir pārāk daudz telefona numuru (kurus, cita
starpā es nedzēšu ārā) un pārāk maz cilvēku, kuriem es gribētu
piezvanīt.
Regulāri šī problēma konfliktē tikt tālu, ka izrādās tie daži
cilvēki, kuriem es gribētu piezvanīt, ir pārāk aizņemti (un dažiem es
jau vairs nezvanu, jo zinu, ka viņi apriori ir aizņemti) savukārt
pārējiem es negribu piezvanīt. Tā kā mans raksturs ir pārāk vājš, lai es
būtu pašpietiekams, tad šovakar rubrikā «Šeit ir draugs» meklēju
cilvēku, kuram ir nedaudz par daudz brīva laika un vēlme pavadīt to kopā
ar kādu tik konstruktīvu un interesantu personību kā es.
Par maniem iekšējiem, emocionālajiem pārdzīvojumiem var spriest lasot mana bloga ierakstus vairāku gadu garumā. Par kulinārajām
spējām sekojot man twitter, turpat arī par strauji mainīgo
garastāvokli. Tomēr jāsaka godīgi, ne visai laba komunikācija man
veidojas ar klusētājiem vai cilvēkiem, kuri no manis visu laiku kaut ko
grib izvilkt (vai vismaz prot radīt tādu sajūtu). Tāpat komunikācija man
parasti nevedas ar tiem, kuri man vizuāli šķiet nepieņemami (šo es
vispār argumentēti nespēju paskaidrot). Un visam bonusā, dažreiz man
nākas secināt, ka, lai arī cilvēks ir skaits no ārienes, iekšpusē svilpo
caurvējš.
Nē prasību man nav daudz, būtībā tāpat kā es spēju pieņemt daudz ko,
bet par kādu draudzību var būt runa, ja ar draugiem nav par ko parunāt?
Par plusu tiks uzskatīts:
- māka spēlēt klavieres vai ģitāru;
- spēja braukt ar velosipēdu, skrituļslidām, slidām;
- spēja uzkāpt kokā;
- orientēšanās sociālpolitiskos notikumos;
Vēstules bez termiņa ierobežojuma var nosūtīt uz manu profilu.