Lietotājs
Parole
paliec / atpakaļ no darba tripa...

atpakaļ no darba tripa


Esmu atpakaļ. Pat neticas...

Tātad piektdienas rītā, pa galvu pa kaklu, metos ceļā, lai nokļūtu mazliet tuvāk Frankfurtei, kur tā visa lielākā jautrība ar E. coli norisinās, bet nu apstākļi bija tādi, ka uz turieni man aizbraukt diemžēl nebija iespējams...

Pa ceļam man bija vairākas pārsēšanās. Viena – Drēzdenē (Dresden-Neustadt), kur bija jāuzkavējas stundu, jo nav neviena vilciena ātrāk man vajadzīgajā virzienā. Konkrētā stacija ir tāda, kur blakus nav neviena klusa krodziņa vai kafužņika, kur ielīst un brīdi stacijas haotiskās burzmas netraucēts varētu ieturēties. Nācās turpat stacijā :o( (es laikam neesmu minējis, ka ciest nevaru ēšanu stacijas ēstūžos). Tā nu es tur mierīgi ēdu savu dienišķo maizīti un vēroju pasauli. Šajā Drēzdenes stacijā (atšķirībā no Rīgas centrālās stacijas baložiem) uzdarbojas zvirbuļi (vistas, kas pēc padomijas sabrukuma Durlandē ir kļuvušas stipri retākas). Tātad es mierīgi ēdu. Šitā vista (zvirbulis 1 gab.) lido manā virzienā un mēģina nosēsties uz galda. galda virsma ir gluda un pārāk slidīga tā lopa mazajām kājelēm, kā rezultātā piezemēšanās manevrs nebeidzas tur, kur kurica to ir ieplānojis, bet plati paplestām kājiņām un spārneļiem tieši pie mana šķīvja. Tur zvirbul’s brīdi blenž uz mani. Tad savu skatu pievērš manam šķīvim un domā – lekt iekšā vai varbūt labāk ne (nu mīmika lopam tāda, ka domas bez maz vai luminiscējoša oreōla veidā virs galvas mirdz)... Tad atkal paskatās uz mani un nolemj labāk tīties prom. Tā tas lops galdu taranēja reizes padsmit, bet tajās tuvāk par centimetriem trīsdesmit neriskēja pietuvoties manam šķīvim.

Es saprotu – politkorektums, iecietība un vēl viskas (vai kā to kaķbarību sauca). Bet es neesmu un netaisos būt tolerances iemiesojums. Varat mani saukt par aizspriedumainu, bet es uzskatu, ka lopiem (pardon mai freņč, neatceros kā bija mūsdienās viņus pareizi jāsauc, lai viņi nejustos aizvainoti) uz galda nav jālēkā.

Tālākā nokļūšana līdz mazajam lauku miestiņam bija bez aizķeršanās. Tur gan atrast vajadzīgo vietni bija baisi grūši, es jums teikšu. Starp tādu evaņģēlistu namu un šitādu evanģēlistu namu atrast evaņģēlistu namu, kurā man ir jābūt... Nu vai ziniet – kristiešiem izdomas nav vispār nekādas. nu nafig visas miesta ēkas jāsauc par evaņģēlistu namiem?! čo nevar kaut kā krustā pieklapētā būda; jaunavas ūķis vai kaut kādas tur derības žogmale? Nu labi... kaut kā tais evaņģēlistu namu biezikņos izdevās atrast to riktīgo un tajā ieviesties... Te varētu rakstīt, ka krīt priekšskars un lustra, bet tas ir tikai pirmais vakars miestā. Par to, kas pirmajā vakarā vel notika, es nerakstīšu, jo tas varētu būt interesati tikai manas profesijas plānā galdiņa urbējiem.

Tad nu gadījās tā, ka arī rīts pienāca un dzīve turpinājās. Bija jādodas brokastīs (nu te sanāk tā, ka ēdīšana ir citā ēkā, kur var nokļūt, izejot cauri parkam). Tad nu es viss tāds važnijs (prosta nīgrs par to, ka jau astoņos ir jābūt uz strīpas un ārpus gultas) eju pa glīši asfaltētu taciņu līdz kādā brīdī apstājos kā iemiets. Zum tā, it kā visi tarakāni manā galvā pēkšņi būtu vienojušies kopīgā dziesmā un sākuši lekt polonēzi vai ko nu šie kukaiņi tur čerepa iekšienē dancā... Stāvu un domāju vai man ir atkal jāiet pie psihiatra vai vēl var pagaidīt un vai man jau ir tā stadija, kad es dzirdu to kā nav... Stāvu tātad un domāju vai es dzirdu to, kas ir vai BALSIS... Nu vai mazums, kas ar vecu vīru (tobiš mani) var notikt nakšņojot kaut kādā tur evaņģēlistu saieta namā. Kaut kā nevilšus paceļu skatu uz augšu. Tfū!!! Tieši virs galvas liepa! Visa pilnziedā un dažādi spārnaini un seškājainai radījumi viens otram purnus močī, lai tik varētu snurķi iebāzt ziedā!

Pārējo notikumu atstāsts ietver sevī tik daudz lamu vārdu, kas bez tulkojuma saprotami kretīniem manā vecumā profesijā, ka šo daļu izlaidīšu. Pieminēšu vien to, ka vīrietis, kuram arī šajā pasākumā bija jāierodas, no Frankfurtes, neatbrauca, jo esot pārāk liels risks nejauši atvest līdzi to zarazu un tātad visus apdraudēt... Diemžēl saslimt man neizdevās :o(

p.s. gan jau, kad atgūšos, būs vēl ko uzrakstīt.
p.p.s. jāatceras uzrakstīt - latviešu zinātnieki ir izpētījuši.
Publicēja: paliec
Datums: 14.06.2011. - 07:49:14
Lasīts (reizes): 1692
Komentāri: 0
1 cilvēkiem patīk šis blogs
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti  |   Reklāma  |   Lietošanas noteikumi  |  Privātuma politika  |  

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.