vispār man vienmēr ir gadījies interesanti ar augšstāva kaimiņiem. arī tagad. nu man viņi šeit tikai šogad ieviesās. to, ka viņi ieviesās varēja labi manīt. tad nu tā.. lai kas tur augšā ir sācis dzīvot, bet ap plkst. trim naktī virs manas guļamtelpas sākas diplodoku danči. griesti rīb tā, ka šķiet teju-teju uzgāzīsies man uz galvas ar visu valsējošo brontozauru. no šī es parasti pamostos un tikai pēc dinozauru polonēzes beigām iemiegu pa otram lāgam. vienu nakti pagājušajā nedēļā bez tiranozauru polkas bija arī mēbeļu pārbīdīšana. izklausījās tā it kā pārvietotu skapi, kurš nejaušības dēļ pirms tam atradies daņču plača pašā viducī... šonakt pamodos pirms trijiem - reflekss jau ir izstrādājies. vālājos, vāļājos un gaidu, kad ta nu sāksies. nav. viss kluss un mierīgs. beigās neizturēju un ieskatījos pulkstenī - bija jau puspieci. tā arī vairs neiemigu. klusums saglabājās līdz pat deviņiem, kad devos uz darbu. ka tik manu augšstāva dinozaurus nav piemeklējis pārējo dinozauru likten’s... skumji kaut kā man tā nakts pagāja.
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.