par zaudējumiem
man ir pazudusi sperma. bija un vairs nav. es skaidri atceros, kā pirms atvaļinājuma atstāju to uz virtuves galda. biju paredzējis nofotografēt. tad nu atbraucu te atpakaļ. kādu laiku padzerstījos, savus bērnus paslaktēju vēl pa pasauli pavazājos apkārt. beigās nobriedu, saspraudu visus vadus vajadzīgajos aparātos, saštekerēju visu kopā. vobšem baigais process bija. spermu fotografēt - tas jums nav nekāds kalam-balam -, kur tikai jāpaņem ziepītis un kņopka jānospiež. tad nu atliek tikai no galda paņemt un novietot spermu kameras preikšā un nav... jau nedēļu pa vakariem es savu spermu meklēju un nekur nav. man pat beigušās idejas, kur vēl varētu ieskatīties (leduskapī, saldētavā, pagultē un visur citur, kur var ieskatīties jau ieskatījos). bez maz vai jādomā, ka pie manis ir ievācies kāds spermzogoš rūķītis, kas varētu būt pat visai ticami, jo man ir pazudusi arī piezīmju grāmatiņa, kur esmu sarakstījis visu par savu augusta un septembra seksa meklēšanu kaimiņvalstī kopā ar man piešķirtajiem studentiem. gan jau tas ķēms sēž kādā neredzamā kaktā, vienā rokā turot manus sekstōrijus un lasot, bet otrā manu spermu... mazais izvraščeņecs! un otrdien man ir darbabiedriem jāstāsta par manu seksuālo dzīvi, bet man nav ne manu stōriju ne spermas. šitik sūdīgu dzīvi es negribu! vobšem vakarā dzeršu vīnu un ēdīšu truša cepetīti (cerams, ka trusi; pie kājiņām ķepiņas nebija vairs klāt, tā kā nācās vienkārši tirgotājam ticēt). tas, protams, nepalielinās varbūtību tikt pie spermas, bet vismaz kādu brīdi nejutīšos sūdīgi.
|
Publicēja: paliec
Datums: 03.12.2011. - 17:50:02
Lasīts (reizes): 1734
Komentāri: 0
|
| |
