manī nav nekā, pēc kā manī latvieti atpazīt. kad esmu Durlandē, tad nepazīstami cilvēki uz ielas mani uzrunā krieviski vai angliski (te es par latvju tūdaliņiem, nevis tūristiem). nu te, kur es tagad esmu, uzskata par kādu no pareizticīgajiem vai poļiem, vai lietuvieti. pie šī es jau tā kā biju pieradis, bet Frankfurtē komandējuma laikā Jansens man pajautāja vai es gadījumā neesot beļģis, jo man, lūk, uzvārds tāds interesants esot. visu mūžu esmu dzīvojis ar pārliecību, ka man ir tipiski vācisks uzvārds ar nozīmi ’tārps’. un tagad mani šitā ablomīt... ek, kā man neiet...
paliec | 25.01.2012. - 10:19:49
nu LV man pēc uzvārda citu tautību nemēģināja piesiet. LV man nelatvietību sēja klāt laikam jau pēc izskata... ikdienā jau es staigāju bez prievītes ap kaklu un svārki nav sajozti ar auseklīšu jostu...
pia | 24.01.2012. - 18:37:39
Starp citu es arī dzīvoju ar līdzīgu pārliecību, ka mans uzvārds ir vācisks, bet man paļubomu piesien kaut ko skandināvisku vienmēr un visur:)
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.