vēl par alternatīvo domāšanu; rodņa
bija man te neliela saziņa ar rodņu pirms dažām dienām. šie gribēja zināt, kā man vaļinājumā gājis. nācās viņiem samierināties ar to, ka man nav laika un nevaru stundām muldēt, jo tagad par daudz darbu man uz kakla uzkritis un kā reizi tieši neplānoti un veicama paralēli plānotajiem, bet vispār skaitās, ka būtu ideāli, ja es tos paspētu izdarīt līdz pirmdienai, neiekavējot neko no plānotā (ņipolūčitsa; plānotajiem kā reizi laiku es šonedēļ neatradu un neplānotie tiks vēl arī visu kvīkendu darīt ij neticu, ka pirmdien būs piebeigti).
rezultātā man bija jāpasaka maršruts, pa kuru vazājos. nu paņēmu un nolasīju no lapiņas visu to miestu nosaukumus, kur es esmu kaut ko salasījis un uzņēmis koordinātas ar GPS. i tago - viņiem nav ne mazākās nojēgas, kur esmu bijis ij seko dumjš jautājums - kāpēc es neesmu vazājies pa tām vietām, kuras ir pieminētas tūristu ceļvežos... ēēēē... aļo garaž! cik gadus es esmu šai saulē un jūs mani zinat?! un cik reizes es jau esmu braukājis apkārt pa pasauli?! un cik sen jau mans viedoklis ir, ka vienīgais iemesls ņemt rokāst tūristu ceļvežis ir, lai noskaidrotu, kur nafig nav jābrauc?! un cik bieži es neesmu valdījis mēli, kad runājot pa šo tēmu man jāpauž savs persōniskais viedoklis?!
daļše - vai man patika? tak jau 2004. gadā es viņiem pēc izbraukāšanas pa turieni paziņoju, ka man tur patīk. bet šoreiz tak brauciens pie visa vēl ir bijis komplektā vīrieti, kura dēļ es esmu ku-kū... un ar vēl vienu čeloveku, kuru es gribēju satikt. nu kā var iedomāties formulēt jautājumu - vai patika...
tad vēl es pateicu, ka aizsūtīšu viņiem kopsavilkumus no sava bloga (nezin viņi, kur internetā es ierakstu visu par savu dzīvi - man tādas šausmas nav vajadzīgas). lai izlasa un kad sarakstīsies, tad dabūs arī turpinājumus un pļāpāšanu varēs izvērst vēlāk, kad būšu beidzot ticis arī pie kaut kā brīvam laikam līdzīga. komplektā ar tekstu nosūtu arī linkus uz tām bildēm, kuras ir saistītas ar to, par ko esmu uzrakstījis. fotogrāfijas tiek apskatītas vispirms un teksts tiek atstāts lasīšanai kaut kad vēlāk, bet man tiek uzdots jautājums - kāpēc es esmu tērējis savu laiku un memōrī, lai nofotografētu to, ko par to reģiōnu var bilžu formātā apskatīt sameklējot tās ar gūgli, kur ir bildes ar manu purnu un kāpēc man nav klasisko tūristu standartbildžu - es pie tūristceļvedī pieminētā miesta ceļvedī pieminētā ciema centrālā staba un īpaši vecā, obligāti redzamā akmeņa, pie kura var tikt klāt nobildēties, ja priekšā pieliktajam cerberam samaksā un dabū biļeti... un kaut ko šitādu prasīt cilvēkam, par kuru jau sen ir zināms - riebjas fotografēšanās un man tīkams ir tikai, ja mani fotografē viens konkrēts cilvēks, kurš kā reizi šajā braucienā nepiedalās. visu citu čeloveku gadījumā es dažreiz tikai pieciešu, ka tieku nofotografēts. un rodņai tak ir zināmi visi šo cilvēku vārdi!
vobšem - dažu minūšu saruna un esmu pārkaitināts līdz baltkvēlei! ij mani interesē vai mana rodņa vispār ir mēģinājusi mani iepazīt vai arī a priōrī pieņem, ka esmu tieši tāds pats kā viņi, un spēj tikai totāli ignorēt pilnīgi visu, kas manī neatbilst viņu priekšstatam par to, kāds es esmu. un vienīgais, ko es saņemu, ir ignorance un prasība pildīt kaut kādu pienākumu pastāvoša radniecības fakta dēļ...
es tak sen vairs neesmu pirmā svaiguma vīrišķis. tas, kas man riebās pagājušajā gadsimtā - turpina riebties vēl jo projām. ij riebsies arī nākamajā, ja es vispār līdz tam nodzīvošu (bet nu tik ilgi neviens nedzīvo).
vispār mana pārliecība, ka no rodņas ir jāatbrīvojas, tikai nostiprinās. bezmaz vai - pērc atombumbu un sper gaisā savu dzimto miestu mīļā miera labad...
|
Publicēja: paliec
Datums: 09.03.2012. - 16:35:40
Lasīts (reizes): 1718
Komentāri: 0
|
| |
