lussia | 23.11.2013. - 18:33:52
cilvēki, ģimenes vnk aizgāja uz veikalu pēc maizes... Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem.

batuts | 23.11.2013. - 17:45:43
Bezgalīgas sapēs(pieceļoties, ejot paielu, ejot gulēt)un tā mēnešiem ilgi(nebeidzami)es ļoti labi saprotu un vienmēr jāmeklē kāda glābšanās sala sevī.Bet šiem cilvēkiem, tas būs ļoti garš ceļš, jo tās ir milzīgas sāpes.

batuts | 23.11.2013. - 17:41:04
Nu lūk, ja es caur tādu prizmu iedomājos(tad jā uzsit asaru, bet ja neiedomājos, tad ir ļoti skumji)un, tad kad pa tv iet tas samontētais klipiņš-tad arī uzsit baigo emociju! p.s:Ļoti svarīga cilvēka kontakta zaudēšana, vispār klātbūtne(par to es esmu tā skumusi un "mirusi" tā kā cilvēks būtu nomiris, tā kā es patiešām saprotu, kāda ir sajūta izjūtot iekšējo traģēdiju(un te arī viss ir tik letāli)no tādas vienkāršas un ikdienišķas padarīšanas, kā iepirkšanās nonākt murgā, jo tāds tas ir!

mainardo | 23.11.2013. - 17:36:51
Mana cilvēkmīlestība arī ir ierobežota, lai neteiktu stiprāk, bet kā teicu, šis gadījums tā sit, ka paliek nenormāli bail, ja tas izrādītos vēl arī personīgs, es laikam tad nokdaunā būtu uz vairākiem gadiem.Ārēji to varbūt neredzētu, bet iekšā krāsmatas.Skan egoistiski, bet katrs gan jau kādā brīdī iedomājās-kas būtu, ja tas skartu tieši viņu.

batuts | 23.11.2013. - 17:21:41
Es arī visas ciešanas iztēlojos caur sevi(kā es justos, kā būtu), jo mana cilvēkmīlestība nav tik liela, lai es spētu līdz sirds dziļumiem izjust līdzjūtību(pret svešiem cilvēkiem), bet man ir skumji un es arī skumstu kopā ar visu tautu. Šis ir arī tāds laiks, kad var analizēt sevi caur šo traģisko gadījumu.

vespera | 23.11.2013. - 17:10:52
Paklusējam :)

mainardo | 23.11.2013. - 17:08:30
Katram ir savi veidi kā sērot.Saruna ar kādu tiešām ir labs veids, runā vai klausies un tas smagums it kā atbīdās malā uz to brīdi.Taču tā nav vienmēr, ir reizes, kad spēju vien sēdēt un skatīties sienā, jo nav enerģijas ne klausīties, ne runāt, tad ļauju tam šausmu katlam iekšā vārīties, jo izdarīt neko nevaru.Tad pamazām dzīves nepieciešamība liek lēnām kustēties.Aizdedzināt sveci, uzvārīt tēju.Es nezinu, es tagad mēģinu atcerēties, ko darīju smagos brīžos.Tomēr šis gadījums ir tāds savāds, jo sajūta tik drausmīgi nomācoša un ne-parasta kā nekad.Pat paraudāt nevar.

batuts | 23.11.2013. - 14:49:45
Principā man vienmēr ir palīdzējis(sarunu terapija, tā tiešām ir, kad daudz un dikti pasaka to, kas uz sirds, tad, lai arī neliels smagums no sirds, bet noiet).Taču jāpaliek arī telpai ar sevi un savām domām, jo vienatne palīdz sakārtot domas, tās, kuras nevar izsacīt, bet kuras gruzd iekšēji.

mehatronix | 23.11.2013. - 14:40:26
Lai ko es darītu - ir bezspēcības sajūta. Nekas nespēs mainīt to, kas noticis.. Apjukums, skumjas, dusmas un vēl sazin’ kādas emocijas nomaina viena otru.. Līdz šim uz līdzīgiem notikumiem noraudzījos no malas. Bija sāpīgi.. taču, kad nelaime pielavās tik tuvu..

katnis | 23.11.2013. - 09:40:31
Ja es tiksu sodien atrak briva no darba, dosos nolikt ziedus un sveciti.Tad dosos ziedot naudu.Darisu visu kas bus manos spekos, jo sirds luzt jau iedomajoties vien.Visu dienu pavadu asaras.

andzha32 | 23.11.2013. - 04:48:28
Esmu Uk, visu dienu nosedeju pie datora un lasiju zinjas... smagi palikaas... bet skatoties video, pasham acis sarosas asaras, kaa cilveki gaida savus miljotos ar ceribinu, ka vel pazinos, ka ir dzivs... cik tomer netaisnigi nevainigiem cilvekiem tada nelaime parshalc kruutiis... :( drausmigs menesis Latvijai, pec paris dienam lidosu uz Lv, ja godigi, ar bailem... bail ar autobusu braukt, jo lidz majam liels attalums, laikam jaizmanto vilciens. Varbut nav ta vieta kur man te rakstit, bet gribejas kaut kadu vardu ielikt te... Ljoti zhel to cilveku, kuri pazaudeja savus miljotos, draugus... :( turies, nezinu pats, ko teikt tados brizhos... laikam kluset, un kadu apskaut...

batuts | 23.11.2013. - 02:25:57
The Blue Nile - The Downtown Lights

batuts | 23.11.2013. - 02:11:10
Ir lietas, kas pašam ir jāizdomā, jāsajūt(nevar ieteikt kā skumt). p.s:var arī pazvanīt uz ziedot.lv tālruni 90006385 un noziedot. Man arī nav ko vairs teikt, kā saka daiļrunība izčabējusi.