Par būtisko
Interesanti, kā tas nākas, ka liela sabiedrības daļa ir diezgan homofobiska? Daudzi teiks, ka tās ir bailes no atšķirīgā, no nezināmā. Bet kur tās radušās? Īpaši, ja ņem vērā, ka daudzi ir lasījuši GRĀMATU, kur cita starpā ir arī stāsts, par to, kā pret nezināmo un atšķirīgo attiecas VIŅŠ.
Tā, nu, lūk, es pārlapoju GRĀMATU un atradu lielisku citātu, ar kuru arī padalīšos ar Jums.
— Hallo!— katram gadījumam, ja tur ārā kāds būtu, uzsauca Pūks.
— Hallo!— atbildēja Šis-Nezin-Kas.
-- A!— teica Pūks.— Hallo!
— Hallo!
— Ak tad te tu esi, — sacīja Puks.— Hallo!
— Hallo!— atkārtoja Nezināmais Zvērs, nesaprazdams, cik ilgi lai tā turpina.
Pūks jau gribēja ceturto reizi sacīt «hallo», bet laikus nolēma to nedarīt un tāpēc jautāja:— Kas tur ir?
— Es!— atbildēja balss.
— Ā, tu?— teica Pūks.— Nu tad nāc iekšā!
Šis Nezin Kas ienāca iekšā, un sveces gaismā viņi abi skatījās viens uz otru.
— Es esmu Pūks, — sacīja Pūks.
— Es esmu Tīģeris, — sacīja Tīģeris.
— Ā!— novilka Pūks, jo viņš vēl nekad nebija tādu zvēru redzējis.— Vai Kristofers Robins tevi pazīst?
— Protams, ka pazīst, — atbildēja Tīģeris.
— Nu labi, — teica Pūks.— Tagad ir vēla nakts un vajag gulēt. Bet rīt no rīta mēs ēdīsim brokastīs medu. Kā Tīģeriem patīk medus?
— Viņiem viss patīk, — Tīģeris dzīvespriecīgi atbildēja.
— Tad viņiem droši vien patīk arī gulēt uz grīdas — un es varu likties gultā, — sacīja Pūks.— Rīt redzēsim, ko tālāk darīt. Ar labunakti! |
Publicēja: mickapicka
Datums: 07.04.2014. - 13:30:06
Lasīts (reizes): 2305
Komentāri: 0
|
| |
