vakar. pareizāk sakot, naktī. biju barčikā. Mārtiņš man uzsauca. es neprotestēju. pateicu paldies un dzēru to alu. un tā ne vienā bārā vien un ne vienu reizi vien... ja, dod, tad ņem, ja sit, tad...
bet nu ne par to ir šis stāsts. pēdējā bārā pēc pēdējā kausa kā reizi pirms promiešanas puisis, kas netālu no manis pie bāra sēdēja, gribēja ar kontaktiem apmainīties. rezultātā man uz plaukstas ir uzrakstīts vīrieša meiladresis. pirmo reizi mūžā man nepazīstams vīrietis rakstīja savus kontaktus uz ķepas*. atklāti sakot, es tā arī nesapratu, kāpēc tas zēns to gribēja. tagad nezinu – uzrakstīt viņam meilu vai ne. a, ja rakstīt, tad, ko viņam rakstīt?...
* – to laikam sauc par nevainības zaudēšanu, ja? es tagad vairs neiru vīrdžins, ja?...
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.