mickapicka / Veiksme/neveiksme...
| ||||
2 cilvēkiem patīk šis blogs
|
dzheks90 | 17.09.2014. - 00:21:33
Mana lielākā veiksme un neveiksme, ir cilvēks, kuru es mīlēju un vienmēr mīlēšu.
Mana lielākā veiksme un neveiksme, ir cilvēks, kuru es mīlēju un vienmēr mīlēšu.
andzelka | 16.09.2014. - 23:57:05
Mana veiksme ir audžu vecaki kas mani mācīja ka varēja dzīvot, neveiksme esu tāda kāda esu un nevaru to mainīt :(
Mana veiksme ir audžu vecaki kas mani mācīja ka varēja dzīvot, neveiksme esu tāda kāda esu un nevaru to mainīt :(
mickapicka | 17.09.2014. - 01:46:54
Hey!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! !! Būt sev - tā ir veiksme!!!!!!!! Nemaini sevi - maini attieksmi!
Hey!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! !! Būt sev - tā ir veiksme!!!!!!!! Nemaini sevi - maini attieksmi!
andzelka | 20.09.2014. - 19:17:03
Jau cenšos, bet laikam kaukā nnesanak:(
Jau cenšos, bet laikam kaukā nnesanak:(
mainardo | 13.09.2014. - 14:41:57
Ilgu laiku par ļooti nozīmīgu veiksmi uzskatīju tikšanu vaļā no iesaukšanas obligātajā karadienestā/tad tas bija obligāts, tagad laikam ne/, tolaik visi kratījās vaļā no tā, no 10 čaļiem tikai1(!!)gāja dienēt, tā bija reizē, kad dokumentus kārtoju es un diezvai vēlāk bija savādāk.Bet pagāja gadi un tālaika veiksmi vairs neuzskatu par veiksmi.Šodien, redzot kas notiek kaimiņzemēs, kur mēdz parādīties mistiski zaļi cilvēciņi, saprotu, cik svarīgas mācības man pagājušas secen.Attaisnojos, jo Tolaik nosacītajos miera laikos, armija vairāk kalpoja par bāzi bezjēdzīgai skraidīšanai un kartupeļu mizošanai.Apstākļi svarīgi reizēm, lai saprastu kas ir kas.
Ilgu laiku par ļooti nozīmīgu veiksmi uzskatīju tikšanu vaļā no iesaukšanas obligātajā karadienestā/tad tas bija obligāts, tagad laikam ne/, tolaik visi kratījās vaļā no tā, no 10 čaļiem tikai1(!!)gāja dienēt, tā bija reizē, kad dokumentus kārtoju es un diezvai vēlāk bija savādāk.Bet pagāja gadi un tālaika veiksmi vairs neuzskatu par veiksmi.Šodien, redzot kas notiek kaimiņzemēs, kur mēdz parādīties mistiski zaļi cilvēciņi, saprotu, cik svarīgas mācības man pagājušas secen.Attaisnojos, jo Tolaik nosacītajos miera laikos, armija vairāk kalpoja par bāzi bezjēdzīgai skraidīšanai un kartupeļu mizošanai.Apstākļi svarīgi reizēm, lai saprastu kas ir kas.
druumais | 13.09.2014. - 22:31:45
"Tolaik nosacītajos miera laikos, armija vairāk kalpoja par bāzi bezjēdzīgai skraidīšanai un kartupeļu mizošanai." Piedod, atļaušos pastrīdēties. Ne gluži pliki bezjēdzīga tā lieta. Šajā laikā cilvēks bija spiests piemirst jēdzienus "gribu, negribu" un apgūt jaunus - "vajag"un "nav variantu". Protams, ir daudz un dažādas situācijas, protams, neiztika arī bez stulbumiem, taču pa lielam - bija jāaudzina raksturs un izturība. Tagadējo laiku jaunajiem ļaudīm tā visa bieži vien katastrofāli pietrūkst...
"Tolaik nosacītajos miera laikos, armija vairāk kalpoja par bāzi bezjēdzīgai skraidīšanai un kartupeļu mizošanai." Piedod, atļaušos pastrīdēties. Ne gluži pliki bezjēdzīga tā lieta. Šajā laikā cilvēks bija spiests piemirst jēdzienus "gribu, negribu" un apgūt jaunus - "vajag"un "nav variantu". Protams, ir daudz un dažādas situācijas, protams, neiztika arī bez stulbumiem, taču pa lielam - bija jāaudzina raksturs un izturība. Tagadējo laiku jaunajiem ļaudīm tā visa bieži vien katastrofāli pietrūkst...
mainardo | 14.09.2014. - 00:25:07
Ja kas, tad raksturu un izturību var audzināt arī citos veidos, bet ne par to pašreiz, ir zināmi daudzi gadījumi, kad dienestā divu gadu laikā čaļi pat ieroci nav dabūjuši paturēt rokās, /par šaušanu nerunājot/, vien slotu, lupatu un kartupeļus.Jājautā, kāda velna pēc tērēt laiku armijā, varbūt labāk uzreiz tad uz restorānu vai ēstūzi kalpot sūtīt, atstāt visu profesionālas armijas ziņā un beigt ākstīties?
Ja kas, tad raksturu un izturību var audzināt arī citos veidos, bet ne par to pašreiz, ir zināmi daudzi gadījumi, kad dienestā divu gadu laikā čaļi pat ieroci nav dabūjuši paturēt rokās, /par šaušanu nerunājot/, vien slotu, lupatu un kartupeļus.Jājautā, kāda velna pēc tērēt laiku armijā, varbūt labāk uzreiz tad uz restorānu vai ēstūzi kalpot sūtīt, atstāt visu profesionālas armijas ziņā un beigt ākstīties?
karlsons | 13.09.2014. - 14:05:25
Dzīvē ir baltas un melnas līnijas. Sākumā neveicas, neveicas un pēc tam kāāā... Nepaveiksies!
Dzīvē ir baltas un melnas līnijas. Sākumā neveicas, neveicas un pēc tam kāāā... Nepaveiksies!
torpedaspapedis | 13.09.2014. - 10:49:56
Es laikam arī šoreiz neizcēlšos(mana dzīves lielākā veiksme ir māte), par to man, jau teikts skolas gados un arī vēlāk(cik sakarīga viņa ir)un cik man ļoti ir paveicies un jā ir, jau ir! Un neveiksme, tās ir daudz pat negribas pieminēt, drošvien viena no lielākajām ir saprast savu emocionālo nespēku un ilgi netikt tam pāri.
Es laikam arī šoreiz neizcēlšos(mana dzīves lielākā veiksme ir māte), par to man, jau teikts skolas gados un arī vēlāk(cik sakarīga viņa ir)un cik man ļoti ir paveicies un jā ir, jau ir! Un neveiksme, tās ir daudz pat negribas pieminēt, drošvien viena no lielākajām ir saprast savu emocionālo nespēku un ilgi netikt tam pāri.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.