Zaldātiņa rīts

Blogi

notyourholyone / Zaldātiņa rīts...

Zaldātiņa rīts

Nadja vakar izmežģīja potīti. Mana seja saviebjas nelabās nojautās. F¥%€k it! Un es gribēju savu Kaķīti aizvest uz "Deadpool". Tagad tā vietā būs jāstrādā (mans ir dusmīgs)!
Tas nozīmē vēl ko. "Es šovakar braucu pie Tevis, " daži vārdi, kas Mīļumu pārvērš mazā, priecīgā mērkaķītī (es pie sevis pasmaidu).
6 stundas, ko guļot otru cieši skaut, un tās pašas pārāk spilgtu sapņu tramdītas.
Vilciens. Es vagonā. Dodos dienēt. Ir zināms- rit karš. Mani biedri jau tur- es nevaru palikt malā. Tikai mēnesis, mierinu sevi. Mēnesis šīs zemes aukstajā, drūmajā ziemā. Kāds ielej man karstu tēju.
Pamodos no zvana un kaķenes neatbildētas iekāres auriem. Mīļums pukojas, ka atkal teju visa sega manā pusē savilkta. Mana Saulīte šodien ir apmākusies.
Pēc 15 min manā mugursomā sagulst: 1 ābols, 1 apelsīns un tradicionālās karstmaizītes.
Man pretī stāv nelaimīgs, sabozies radījums. Es vilcinos iziet pa durvīm un viņu atstāt. Tas ir pats grūtākais. Nevis pamosties, pat ne piecelties, bet tieši tas- aiziet un atstāt to, kuru mīli.
"Nevar doties, neko neēdis!" man mutē tiek iestūķēts cepamais zefīriņš. Vakar ēdu laizīdamies, bet tagad tas traucē man pateikt ko svarīgu.
"Iedod roku, " un es aši uzvelku vienu no saviem gredzeniem (nācās zakost zobus, lai to dabūtu no mana pirksta nost- au!) uz viņas labās rokas zeltneša. Kaķīt’s samulst.
"Sagaidi mani!" es saku un ar maigu skūpstu atvados.
Tad dodos- drēgnajā, slapja sniega mērcētajā ziemas rītā...

Publicēja: notyourholyone
Datums: 22.02.2016. - 22:09:55
Lasīts (reizes): 2851
Komentāri: 1

4 cilvēkiem patīk šis blogs

Komentāri (1)

aniri27 | 17.03.2016. - 16:04:02
ļoti!

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.

Lietotājs
Parole