sqare
|
06.01.2009. - 00:08:46
Ak tad mutācija pie vainas ,saki-ja
??!
"Iespējams, ka tie mehānismi, kas pārvērta pērtiķus par cilvēkiem, darbojas, ieslēdzoties un atslēdzoties atsevišķām gēnu grupām, kas reducē organisma sistēmu attīstības tempus un lielumus. Šīs izmaiņas ietekmē organismu ar somatotropīna – hormona, kas stimulē kaulu augšanu, – un melatonīna, kas sekmē dzimumbrieduma sasniegšanu, palīdzību. Šo gēnu
mutācijas
un dabiskās izlases rezultātā pieaugušiem īpatņiem saglabājās tās juvenilās īpatnības, kas sekmēja mūsu senču izdzīvošanu.
Mūsdienu cilvēka senči atšķīrās no citiem pērtiķiem arī ar spēju pārvietoties uz divām ekstremitātēm. Pērtiķi, atšķirībā no cilvēka, nespēj skriet garas distances. Muskuļaudu atliekas uz pārakmeņotiem kauliem rāda, ka cilvēkam bija tāda muskuļu uzbūves īpatnība (piemēram, Ahilleja cīpsla u.c.), kas ļāva skriet, bet nebija nepieciešama parastai soļošanai. Taču cilvēks atšķiras no citiem homoīdiem ne tikai ar anatomiskām īpašībām. Cilvēkam ir raksturīga domāšanas un analizēšanas spēja. Domāšanas spējas ir radošais darbs gēna evolūcijas rezultātā. Kultūras evolūcijas bioloģiskais skaidrojums ir ticis noraidīts. Tomēr ir zināms, ka cilvēku valodas prasmes nosaka noteikti gēni. Tā, piemēram, gēna FOXP2 mutācija
, kura izsauc runas defektus vienas ģimenes loceklim vairāku paaudžu laikā. Līdzīgs gēns atrasts ne tikai cilvēkam, bet arī gorillām, šimpanzēm un orangutāniem. Izmaiņas šajā gēnā var būt iemesls cilvēka sejas un žokļa struktūras izmaiņām, kas vispār rada iespēju runāt. Iespējams, runas gēnu mutēšanās notikusi pirms 100-50 tūkstošiem gadu, jo tieši šajā laikā cilvēku uzvedība būtiski izmainījās. Šos datus apliecina arī arheoloģiskie atradumi."
http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2...&id=618 Pērtiķīši viņam nepatīkot ...
Mutanti... brrr