grifs
|
02.07.2009. - 11:31:18
NEvaru piekrist, ka attiecībās nav jamainās. Ir, jo attiecības nav mērķis, bet gan dzīvesveids, kas prasa tomer savu artavu, jo visdrīzak nav tādu divu cilveku kuri pilnīgi sapas viens ar otru un ir ideāls (kā zināsm - ideālu nav). Bet tā robeža, kur jamainas apšam, kur aprtnerim ir pašiem jātausta un jārunā par to.
Bet cita, loti svarīga lieta ir tā, ka attiecības nav slēgts pasākums - katrs cilveks attiecībās ir individualitāte ar savu dzīvi, neskatoties, ka bieži vien dzīves savijas ciesi kopā. Ir muļķīgi domāt, ka mēs esam statiskas personības, aks nemainās vispār - mēs maināmies un esot attiecībās ir svarīgi saprast, kas notiek ar attiecībām un to stabilo stāvokli, kurā ir atrasts kompromiss, tad, kad mēs maināmies?
Piemērs - divi puikas satiekas vidusskolā un samīlas un abiem ir kopīgas intereses, iespējams, ka apt mācās vienā klasē - viss ir baigi jauki... Bet tad - vidusskola beidzas un viens no viņiem aiziet macīties par juristu, bet otrs - par biologu. Abimācās - attiecības urpinas un universitate tiek pabeigta, taču abu personību rezultāts tīri teorētiski varētu būt jurists, kas ilgas stundas pavada birojā, rokoties appīros un kādu reizi apmekle kādu oficialu pienemšanu, bet otrs - biologs, kam velk pie dabas krūts ar gulēšanu teltī un desu cepšanu uz ugunskura un putnu vērošanu.
Varbūt es pretnostatu pārāk ļoti sī personības, bet tā ir dzīves realitāte, ka cilveku dzīves uztvere, vērtības utt mainās, neatkarīgi no tā, cik stabils stāvoklis attiecībās ir bijis pirms tiem 5 gadiem, un svarīgi ir sapras, vai mēs spejam mainīties/pielāgoties sava partnera izmaiņām un viņš mūsējām.
Vismaz man šķiet, ka ļoti bieži tieši tas, ka viens no patrneriem velas mainīt akut ko savā dzīvē, kļūst apr konfliktu cēloņiem, jo otrs partneris savā domāšanā un uztverē netiek vairs savam partnerim līdzi.