feroche
|
01.09.2014. - 08:42:08
Vārdiņi
procentuāli un
statistikai pabojā visu prieku atbildēt, bet atbildēšu.
Man vienmēr ir vajadzējis kādu un, domāju, ka vajadzēs. Būšana vienai nav priekš manis, kaut vai komunikācijas līmenī. Jā, ir draugi, bet tas nav tas. Visvairāk atveros tomēr tam cilvēciņam uz kuru arī skatos vairāk un ar tālejošākiem plāniem (pasniegt glāzi ūdens gultā). Agrāk bija nespēja būt vienai, ne jau līdz tādam līmenim, ka pofig, ka tik kāda pie sāniem (neizvēlīga neesmu), bet tika pieļautas visai lielas novirzes no kritērijiem, pēc kuriem vados iekšienē. Un, īstenībā, tas netika nožēlots, jo bija iepazīts cilvēks un gūts no viņa labākais, pat ja viņam absulūti nebija intereses par lietām, kas saista mani un otrādāk. Tagad tas mainās. Tomēr būšana kopā pēc būtības ar tik atšķirīgiem cilvēkiem ir padarījusi mani elastīgāku kopdzīvē un cilvēku izvēlē, es neatmetu cilvēku kā "nesavu", ja uzreiz nesaskatu, ko kopīgu.
Bet še Tev arī procentos: agrāk( 20-25g.)- 20% vienai, 80% kopā; tagad 40% vienai, 60% kopā.