Intelekts.☝️
kimbela | 04.12.2024. - 15:22:47 | Diskusija lasīta 442 reizes
Kā jums šķiet, intelekts iedzimst(tas ir vai nav), vai to attīsta? Kāpēc?
Atbildes (24)
12
libra19
| 04.12.2024. - 15:45:03
Jebkuram cilvēkam piemīt intelekts. Iedzimtība/ģenētika nosaka tā spējas, kuras var attīstīt.
Kas kāpēc?
Jebkuram cilvēkam piemīt intelekts. Iedzimtība/ģenētika nosaka tā spējas, kuras var attīstīt.
Kas kāpēc?
libra19
| 04.12.2024. - 16:56:33
Tās nav manas domas. Tie ir fakti. Ir studēta LU psiholoģija.
Iesaku pirms veidot kādu diskusiju, palasīt kādu rakstu vismaz internetā. Vai vismaz noskaidrot termina nozīmi.
Varbūt domāji par inteliģenci?
Tās nav manas domas. Tie ir fakti. Ir studēta LU psiholoģija.
Iesaku pirms veidot kādu diskusiju, palasīt kādu rakstu vismaz internetā. Vai vismaz noskaidrot termina nozīmi.
Varbūt domāji par inteliģenci?
kimbela
| 04.12.2024. - 17:41:22
Intelekts ir dzīvas radības domāšanas un racionālas izziņas spēja.
Arī esmu studējusi psiholoģiju LU.
Šeit vēlos uzzināt citu cilvēku viedokli. Uzskatu, ka jautājumam nav ne vaina. 😁
Intelekts ir dzīvas radības domāšanas un racionālas izziņas spēja.
Arī esmu studējusi psiholoģiju LU.
Šeit vēlos uzzināt citu cilvēku viedokli. Uzskatu, ka jautājumam nav ne vaina. 😁
avrora-123
| 04.12.2024. - 18:20:45
Bet vairāk mani interesē superintelekts cilvēka mērogā.Reāls prāts kad pārsit visgudrāku cilvēku prātu, bet parasti vienā jomā
Bet vairāk mani interesē superintelekts cilvēka mērogā.Reāls prāts kad pārsit visgudrāku cilvēku prātu, bet parasti vienā jomā
alvils
| 04.12.2024. - 21:55:33
Negribu ticēt nolemtībai, bet laikam jau kaut kāds pamata wiring talantiem ir īpašāks. Un kad šo wiring patternus atklās un realizēs mākslīgos neironu tīklos, tad daudz ko varēs paveikt. Pašlaik gan lielās firmas vienkārši gāž datus un jaudas uz zināmiem wiring paraugiem un necenšaa kaut ko jaunu meklēt, un saka, ka esot parādījusies Siena!
Es ceru, ka MI padarīs pasauli labāku. Atnesīs zāles, kas notievinās cilvēkus un uzaudzēs muskuļus (jau ir izstrādē), atgriezīs jaunību un nemirstību, radīs pēctrūkuma pasauli, darbiņi nebūs spiesta lieta, ja patiks, darīs. Tikai tā Siena jāpārvar.
Negribu ticēt nolemtībai, bet laikam jau kaut kāds pamata wiring talantiem ir īpašāks. Un kad šo wiring patternus atklās un realizēs mākslīgos neironu tīklos, tad daudz ko varēs paveikt. Pašlaik gan lielās firmas vienkārši gāž datus un jaudas uz zināmiem wiring paraugiem un necenšaa kaut ko jaunu meklēt, un saka, ka esot parādījusies Siena!
Es ceru, ka MI padarīs pasauli labāku. Atnesīs zāles, kas notievinās cilvēkus un uzaudzēs muskuļus (jau ir izstrādē), atgriezīs jaunību un nemirstību, radīs pēctrūkuma pasauli, darbiņi nebūs spiesta lieta, ja patiks, darīs. Tikai tā Siena jāpārvar.
alvils
| 04.12.2024. - 21:57:39
Superintelekta lietā daudz ko nosaka sociālās lietas. Daudzi cilvēki pa vakariem cenšas darīt savu aicinājumu, bet dienā vien ir jāpelna maizīte. Un netiec ārā no tā rata. Betonam nauda ir, izglītībai - nav.
Superintelekta lietā daudz ko nosaka sociālās lietas. Daudzi cilvēki pa vakariem cenšas darīt savu aicinājumu, bet dienā vien ir jāpelna maizīte. Un netiec ārā no tā rata. Betonam nauda ir, izglītībai - nav.
alvils
| 04.12.2024. - 22:07:21
Un ļoti nepiekrītu, ka intelektu saista ar "racionālo" domāšanu. Nesen vienā diskusijā par matemātikas pamatiem (nepieciešama, lai varētu automatizēt matemātiku) viens ļoti labi pateica - kad mēs darām matemātiku uz kādiem fundamentiem (izvēlētas aksiomu kopas), tad mēs nezinām, vai tie ir vai nav patiesi. Un tur ir jāliek maņas kopā, lai pie kaut kā jēdzīga nonāktu, tā nav spēlēšanās ar burtiņiem, ko vidusskolā cenšas iztēlot par loģisko vai matemātisko domāšanu.
Man liekas, ja daudzi ikdienas cilvēki ir ļoti, ļoti radoši. Kaut vai aiziet uz klubu un dejot. Vai visu vakaru kaut ko norunāt. Nu tur ir jābūt kaut kādai dzirkstij un kārei uz jauno.
Un ļoti nepiekrītu, ka intelektu saista ar "racionālo" domāšanu. Nesen vienā diskusijā par matemātikas pamatiem (nepieciešama, lai varētu automatizēt matemātiku) viens ļoti labi pateica - kad mēs darām matemātiku uz kādiem fundamentiem (izvēlētas aksiomu kopas), tad mēs nezinām, vai tie ir vai nav patiesi. Un tur ir jāliek maņas kopā, lai pie kaut kā jēdzīga nonāktu, tā nav spēlēšanās ar burtiņiem, ko vidusskolā cenšas iztēlot par loģisko vai matemātisko domāšanu.
Man liekas, ja daudzi ikdienas cilvēki ir ļoti, ļoti radoši. Kaut vai aiziet uz klubu un dejot. Vai visu vakaru kaut ko norunāt. Nu tur ir jābūt kaut kādai dzirkstij un kārei uz jauno.
mazamaza1
| 04.12.2024. - 22:19:09
Ģenētika nosaka kaut kādu pamatu ar ko tu sāc. Vienam tas ir augstāks, citam zemāks. Ko mēs ar to darām, tas jau ir katra paša rokās. Bet vispār intelektu var attīstīt. Vajag tikai gribēšanu darboties. Tas ka tu daudz zini, nenorāda uz tavu intelektu. Redzēt kopsakarības, izprast, pielietot dzīvē. Faktiski adekvāti izprast visu.
Ģenētika nosaka kaut kādu pamatu ar ko tu sāc. Vienam tas ir augstāks, citam zemāks. Ko mēs ar to darām, tas jau ir katra paša rokās. Bet vispār intelektu var attīstīt. Vajag tikai gribēšanu darboties. Tas ka tu daudz zini, nenorāda uz tavu intelektu. Redzēt kopsakarības, izprast, pielietot dzīvē. Faktiski adekvāti izprast visu.
alvils
| 04.12.2024. - 22:25:39
Nē. Pozitīvā psiholoģija runā par viedumu, wisdoma, bet tā ir tā praktiska gudrība, sadzīvošana laimīgi ar dzīvi, tā ir tā izpratne. Tā ir ļoti vērtīga, bet tā nav interesanta.
Sapioseksuāļus, cik saprotu, interesē specializēts intelekta. Iebraukšana kādā tēmā. Bet tās ir tās 80.000 stundas (pretstatā diletantu 10.000) un tā patiešām ir reta laime spēt tā nodoties.
Nē. Pozitīvā psiholoģija runā par viedumu, wisdoma, bet tā ir tā praktiska gudrība, sadzīvošana laimīgi ar dzīvi, tā ir tā izpratne. Tā ir ļoti vērtīga, bet tā nav interesanta.
Sapioseksuāļus, cik saprotu, interesē specializēts intelekta. Iebraukšana kādā tēmā. Bet tās ir tās 80.000 stundas (pretstatā diletantu 10.000) un tā patiešām ir reta laime spēt tā nodoties.
letonija
| 06.12.2024. - 17:37:24
Intelekts ir dzīvas radības domāšanas un racionālas izziņas spēja.Tie ir vārdi no google😀
Vai to tagad māca LU?
Intelekts ir dzīvas radības domāšanas un racionālas izziņas spēja.Tie ir vārdi no google😀
Vai to tagad māca LU?
lailux
| 08.12.2024. - 15:08:04
Attīsta, un lielā mērā ne tikai skolā, bet arī, vai pat vairāk, mājā – tur bērns atdarina pieaugušos un pie viena apgūst arī intelekta attīstībai vajadzīgos paraugus, turklāt elastīgāk un ar dabiskāku interesi nekā skolā. Varbūt tāpēc no malas liekas, ka "iedzimst" – nē, Stradiņš mazdēls kaut ko manto no Stradiņa dēla, kurš savukārt no vecā Stradiņa, bet ne tikai ģenētiski – viņš atdarina. Spriestspēja, analīzes spēja – die’s dod tās attīstīt, tās vajadzīgas katrā jomā.
Attīsta, un lielā mērā ne tikai skolā, bet arī, vai pat vairāk, mājā – tur bērns atdarina pieaugušos un pie viena apgūst arī intelekta attīstībai vajadzīgos paraugus, turklāt elastīgāk un ar dabiskāku interesi nekā skolā. Varbūt tāpēc no malas liekas, ka "iedzimst" – nē, Stradiņš mazdēls kaut ko manto no Stradiņa dēla, kurš savukārt no vecā Stradiņa, bet ne tikai ģenētiski – viņš atdarina. Spriestspēja, analīzes spēja – die’s dod tās attīstīt, tās vajadzīgas katrā jomā.
libra19
| 08.12.2024. - 19:21:20
Nezinu, ko tagad māca LU. Bet māte google jau bik visiem pasaka priekšā dažas lietas par tēmu.
Nejauksim socializāciju un citas tēmas iekšā. Tā var aizplūst ļoti tālu. Piekrītu par 99% Alvilam.
Nezinu, ko tagad māca LU. Bet māte google jau bik visiem pasaka priekšā dažas lietas par tēmu.
Nejauksim socializāciju un citas tēmas iekšā. Tā var aizplūst ļoti tālu. Piekrītu par 99% Alvilam.
silverfox
| 11.12.2024. - 21:23:35
Intelekts nav pilnībā “iedzimts” vai “attīstīts” – tas ir abu faktoru mijiedarbības rezultāts. Lai arī gēni var radīt pamatu intelektuālajām spējām, vide, pieredze un mācīšanās ir izšķiroši, lai šīs spējas pilnībā attīstītu.
Intelekts nav pilnībā “iedzimts” vai “attīstīts” – tas ir abu faktoru mijiedarbības rezultāts. Lai arī gēni var radīt pamatu intelektuālajām spējām, vide, pieredze un mācīšanās ir izšķiroši, lai šīs spējas pilnībā attīstītu.
kaadskautkur
| 13.12.2024. - 20:01:31
Attīstīt var, taču šķietami ir kādas robežas, ko var uzlikt smadzeņu darbības īpatnības.
Piemēram, es ikdienā klausos daudz audiogrāmatu angliski, darbā un internetā katru dienu sazinos angliski, taču spējas atrast vajadzīgos vārdus man nez kāpēc neattīstās un es turpinu izmantot diezgan vienkāršus vārdus. It kā 10 gadu laikā ikdienā lietojot valodu vajadzēja attīstīties spējām izmantot sarežģītāku terminoloģiju, krāsainākus vārdus, taču nez kāpēc ir sajūta, ka "atsitos pret robežu", kas prasa tik milzīgu smadzeņu piepūli, ka, mēģinot izmantot sarežģītākus vārdus, es aizķeros un sāku stostīties.
Tas pats attiecas arī uz zinātnēm - lasot rakstus par MI arhitektūrām un konkrētiem algoritmiem, ir kāda robeža, pie kuras "smadzenes sāk kūpēt" un es zaudēju kopainu, sāku sapīties, jāatgriežas pie iepriekšējiem soļiem un jāšķetina no sākuma. Skatos citu profesionāļu video lekcijas un brīnos - kā viņi savos 30 gados spēj tik brīvi runāt un darboties ar sarežģītām idejām, ko es nespēju satvert savā apziņā. It kā jau vajadzēja uztrenēties, gadiem ilgi tam sekojot, taču kaut kur tomēr ir robeža, kuru neizdodas pārsist.
Attīstīt var, taču šķietami ir kādas robežas, ko var uzlikt smadzeņu darbības īpatnības.
Piemēram, es ikdienā klausos daudz audiogrāmatu angliski, darbā un internetā katru dienu sazinos angliski, taču spējas atrast vajadzīgos vārdus man nez kāpēc neattīstās un es turpinu izmantot diezgan vienkāršus vārdus. It kā 10 gadu laikā ikdienā lietojot valodu vajadzēja attīstīties spējām izmantot sarežģītāku terminoloģiju, krāsainākus vārdus, taču nez kāpēc ir sajūta, ka "atsitos pret robežu", kas prasa tik milzīgu smadzeņu piepūli, ka, mēģinot izmantot sarežģītākus vārdus, es aizķeros un sāku stostīties.
Tas pats attiecas arī uz zinātnēm - lasot rakstus par MI arhitektūrām un konkrētiem algoritmiem, ir kāda robeža, pie kuras "smadzenes sāk kūpēt" un es zaudēju kopainu, sāku sapīties, jāatgriežas pie iepriekšējiem soļiem un jāšķetina no sākuma. Skatos citu profesionāļu video lekcijas un brīnos - kā viņi savos 30 gados spēj tik brīvi runāt un darboties ar sarežģītām idejām, ko es nespēju satvert savā apziņā. It kā jau vajadzēja uztrenēties, gadiem ilgi tam sekojot, taču kaut kur tomēr ir robeža, kuru neizdodas pārsist.
alvils
| 14.12.2024. - 01:17:03
Būtu daudz ko teikt par kaadskautkur sacīto.
Pirmais. Prāta spējām ļoti palīdz, ja cilvēks ir seksuāli aktīvs un šī sfēra ir sakārtota. Tas ļoti, ļoti apskaidro prātu, noņem trauksmi, rada mieru. Ir neticami, cik mentāli atškirīgi var būt periodi, kad ir attiecības un kad ir incelis.
Par valodu. Tāpēc jau reading and writing skills ir atseviški. Tajos periodos, kad man vajag uzturēt valodu formā, es pēc zināmas kārtības katru dienu no angļu-latviešu vārdnīcas lasu un formēju piemērus kādiem 10 vārdiņiem no jauna un pārskatot iepriekšējos vārdus burtā kādas 7 minūtes. Ļoti palīdz. Pirmkārt - apgūstu izrunu, izškēržu iedomas par nepareizu izrunu un gan iemācos ko jaunu, ka atceros esošo, gan ieraugu vārdus, kurus citkārt nebūtu iedomājies lietot. Tāpat arī jāvelta kādas 5 minūtes gramatikai. Vienmēr jau liekas, ka gramatiku jau nu zina, bet ir gan knifi, gan arī kaut kas kādreiz iemācīts nepareizi vai izņēmumi. Protams, ka lasīšana un klausīšanās liekas interesantāka, jo tur vienmēr ir kāds saturs. Bet speicāla leksiksas un gramatikas mācīšanās ar laiku arī iepatīkas kā lieta pati par sevi. Ir jāiemīl valodas un valodniecība. Un palīdz tas, ja neliec visu tikai uz angļu valodu, bet paralēli nedaudz mācies arī kādu eksotiskāku valodu. Es mācos kīniešu valodu - hieroglifu lapas man ir priekšā tad, ka minos ar velotrenažieri. Un datorikas speciālistiem vispār valodas patīk, jo viņi mēdz zināt daudz un dažādas.
Mašīnmācīšanās un matemātika. Nav jāsatrauces, ja kaut ko nesaprot vai kaut kas liekas pārlieku smagi. Kad atiet no tēmas nost un atgriežas pēc kādām pāris nedēļām (vai ilgāka laika), tad lietas jau ir daudz vienkāršākas un var spert nākamos soļus. MI arhitektūras nekas dižs jau nav (piem., gramatas The Principles of Deep Learning Theory līmenī - man liekas, ka tā pietiekoši plaša), ir jau vēl pamatīgāka teorija, kas to visu mēģina skaidrot.
Matemātika skolas vai rakstu līmenī bieži vien ir nebaudāma, jo to parāda kā uzvaras stāstu - kāds iedomājies definīcijas, teorēmas un tad kaut ko pierāda. Ļoti palīdz matemātiku blogi, kuros viņi stāsta, kāda jēga, kādi piemēri ir aiz katra jēdziena, kā tie pakāpeniski radušies viena vai otra galvās. Atceros, kas vidusskolas laikā centos pats apgūt diffrēkinus (mums nebija profilkursa) un ar atvasinājumu nocīnījos kādu pusotru vai divus gadus. Tolaik taču bija tikai dažas grāmatas un nebija kam pajautāt. Tagad ir GPT, forumi, grāmatas visneiedomājamākiem līmeņiem (t.sk. for dummies). Nu jā, būtu tik laiks.
Būtu daudz ko teikt par kaadskautkur sacīto.
Pirmais. Prāta spējām ļoti palīdz, ja cilvēks ir seksuāli aktīvs un šī sfēra ir sakārtota. Tas ļoti, ļoti apskaidro prātu, noņem trauksmi, rada mieru. Ir neticami, cik mentāli atškirīgi var būt periodi, kad ir attiecības un kad ir incelis.
Par valodu. Tāpēc jau reading and writing skills ir atseviški. Tajos periodos, kad man vajag uzturēt valodu formā, es pēc zināmas kārtības katru dienu no angļu-latviešu vārdnīcas lasu un formēju piemērus kādiem 10 vārdiņiem no jauna un pārskatot iepriekšējos vārdus burtā kādas 7 minūtes. Ļoti palīdz. Pirmkārt - apgūstu izrunu, izškēržu iedomas par nepareizu izrunu un gan iemācos ko jaunu, ka atceros esošo, gan ieraugu vārdus, kurus citkārt nebūtu iedomājies lietot. Tāpat arī jāvelta kādas 5 minūtes gramatikai. Vienmēr jau liekas, ka gramatiku jau nu zina, bet ir gan knifi, gan arī kaut kas kādreiz iemācīts nepareizi vai izņēmumi. Protams, ka lasīšana un klausīšanās liekas interesantāka, jo tur vienmēr ir kāds saturs. Bet speicāla leksiksas un gramatikas mācīšanās ar laiku arī iepatīkas kā lieta pati par sevi. Ir jāiemīl valodas un valodniecība. Un palīdz tas, ja neliec visu tikai uz angļu valodu, bet paralēli nedaudz mācies arī kādu eksotiskāku valodu. Es mācos kīniešu valodu - hieroglifu lapas man ir priekšā tad, ka minos ar velotrenažieri. Un datorikas speciālistiem vispār valodas patīk, jo viņi mēdz zināt daudz un dažādas.
Mašīnmācīšanās un matemātika. Nav jāsatrauces, ja kaut ko nesaprot vai kaut kas liekas pārlieku smagi. Kad atiet no tēmas nost un atgriežas pēc kādām pāris nedēļām (vai ilgāka laika), tad lietas jau ir daudz vienkāršākas un var spert nākamos soļus. MI arhitektūras nekas dižs jau nav (piem., gramatas The Principles of Deep Learning Theory līmenī - man liekas, ka tā pietiekoši plaša), ir jau vēl pamatīgāka teorija, kas to visu mēģina skaidrot.
Matemātika skolas vai rakstu līmenī bieži vien ir nebaudāma, jo to parāda kā uzvaras stāstu - kāds iedomājies definīcijas, teorēmas un tad kaut ko pierāda. Ļoti palīdz matemātiku blogi, kuros viņi stāsta, kāda jēga, kādi piemēri ir aiz katra jēdziena, kā tie pakāpeniski radušies viena vai otra galvās. Atceros, kas vidusskolas laikā centos pats apgūt diffrēkinus (mums nebija profilkursa) un ar atvasinājumu nocīnījos kādu pusotru vai divus gadus. Tolaik taču bija tikai dažas grāmatas un nebija kam pajautāt. Tagad ir GPT, forumi, grāmatas visneiedomājamākiem līmeņiem (t.sk. for dummies). Nu jā, būtu tik laiks.
libra19
| 15.12.2024. - 23:46:40
Oi. Atzīšos. Garlaicīgi gargabali. Acīm pārskrēju pāri... Bik necienīgi. Bet nav jau arī baigi cienīgi tērēt manas acis un laiku, kas neiztur kritiku vai vnk neattiecās uz tēmu, saturu, virsrakstu. 😉
Intelekta attīstībā primārā ir ģenētika, sekundārā un būtiskākā griba/motivācija, ko un kāpēc gribam sasniegt. Dažu kognitīvo spēju attīstīšana reti korelē ar intelekta attīstību. Buč 😁😉🙃🤩😘😘😘
Oi. Atzīšos. Garlaicīgi gargabali. Acīm pārskrēju pāri... Bik necienīgi. Bet nav jau arī baigi cienīgi tērēt manas acis un laiku, kas neiztur kritiku vai vnk neattiecās uz tēmu, saturu, virsrakstu. 😉
Intelekta attīstībā primārā ir ģenētika, sekundārā un būtiskākā griba/motivācija, ko un kāpēc gribam sasniegt. Dažu kognitīvo spēju attīstīšana reti korelē ar intelekta attīstību. Buč 😁😉🙃🤩😘😘😘
12
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.