Uzraksti dzejoli.. / 20
alekss | 16.08.2008. - 19:38:59 | Diskusija lasīta 13043 reizes
Labdien! Varbut varam ko pozitivu izdarit, jo savadak karshj Gruzija, inflacija valsti utt problemas ir loti nomacosji.. Varbut, kads sacer pats kadu dzejoliti vai var uzrakstit kadu savejo.. ka teikt, iespejams ari novertet utt..
Atbildes (97)
abusimbel
| 17.08.2008. - 18:36:08
I`m still alive
In spite of all
In spite of hate
In spite of love
I`m still alive
In spite of seasons
Don`t look for reasons
I`m still alive
And allways be
In spite of You
’’Democracy"
I`m still alive
In spite of all
In spite of hate
In spite of love
I`m still alive
In spite of seasons
Don`t look for reasons
I`m still alive
And allways be
In spite of You
’’Democracy"
alekss
| 17.08.2008. - 19:41:24
Kads aizbrauc ar dzipu, kads ubags izstiepj roku
dzivojam pasaue sarezgita
Kas mes esam?
Kads virs dzen arklu vaga, par seju rit sviedri
Kads cits pie letes pasuta alu
kapec mes esam?
kada paveni divi jauni cilveki runa viens otram miljus vardus
Cik ilgi?
Man garam paiet sieviete, kurai driz bus berns
Un man ienak prata
ka katru mirkli kads piedzimst un , ka katru mirkli kads nnomirst
Kurs pateikt, kad jamirst man?
Vecs virs apsezas pec smaga darba, ar sastradato roku parlaiz par pieri
Kads students aizsteidzas rekinadams galva vienadojumus
Vai mes dzivojam, macamies, stradajam, lai viena diena tas beigtos?
Vai tiesam mes kadu dienu gulesim kapa un musu miesu grauzis tarpi?
Vai mes dzivojam tarpiem?
Tad, kur atskiriba? Vai braucam ar dzipu vai ka ubagi izstiepjam roku?
Kads aizbrauc ar dzipu, kads ubags izstiepj roku
dzivojam pasaue sarezgita
Kas mes esam?
Kads virs dzen arklu vaga, par seju rit sviedri
Kads cits pie letes pasuta alu
kapec mes esam?
kada paveni divi jauni cilveki runa viens otram miljus vardus
Cik ilgi?
Man garam paiet sieviete, kurai driz bus berns
Un man ienak prata
ka katru mirkli kads piedzimst un , ka katru mirkli kads nnomirst
Kurs pateikt, kad jamirst man?
Vecs virs apsezas pec smaga darba, ar sastradato roku parlaiz par pieri
Kads students aizsteidzas rekinadams galva vienadojumus
Vai mes dzivojam, macamies, stradajam, lai viena diena tas beigtos?
Vai tiesam mes kadu dienu gulesim kapa un musu miesu grauzis tarpi?
Vai mes dzivojam tarpiem?
Tad, kur atskiriba? Vai braucam ar dzipu vai ka ubagi izstiepjam roku?
abusimbel
| 17.08.2008. - 19:55:54
Viņa vārds ir msjē de Santis -
Vientuļš vecs vīrs
Tas viņa godam rīvē kantis
Ja uzvlks nav gana tīrs.
Ielāps biksēs, kurpēm zoles šķības
Stāv ielas malā stalts un stīvs
Kā vaska figūra turas -
Diez` miris - vai vēl dzīvs...
Viņa vārds ir msjē de Santis -
Vientuļš vecs vīrs
Tas viņa godam rīvē kantis
Ja uzvlks nav gana tīrs.
Ielāps biksēs, kurpēm zoles šķības
Stāv ielas malā stalts un stīvs
Kā vaska figūra turas -
Diez` miris - vai vēl dzīvs...
dinciits21
| 17.08.2008. - 22:54:33
I believe in pink.
I believe that laughing is the best calorie burner.
I believe in kissing, kissing a lot.
I believe in being strong when everything seems to be going wrong.
I believe that happy girls are the prettiest girls.
I believe that tomorrow is a another day and I believe in miracles
I believe in pink.
I believe that laughing is the best calorie burner.
I believe in kissing, kissing a lot.
I believe in being strong when everything seems to be going wrong.
I believe that happy girls are the prettiest girls.
I believe that tomorrow is a another day and I believe in miracles
dust-ancis
| 18.08.2008. - 17:46:48
šīs jūtas maldina,
vientulība mūs pievelk -
ne mīla.
vien mirklis ir dots,
lai apmānītu sevi!
tas izgaist...
šīs jūtas maldina,
vientulība mūs pievelk -
ne mīla.
vien mirklis ir dots,
lai apmānītu sevi!
tas izgaist...
ladobo
| 24.08.2008. - 18:08:57
Lai sagaidītu savu nāvi
Iet nevajag nekur.
Tā atnāks pati, un visu paprasīs.
Tai pielikt nevarēs neko,
to nevar izmainīt,
tai var tik cauri iet.
Tik viens, ja zināsi,
ja atcerēsies
un spēsi padomāt.
Var Būt, tev palīdzēs, ja uzticīgs Tam būsi.
Ir Nāves zināšanai Liela Vara,
bet Dzīvībai ir Lielāka par to.
Mirst nodevības algā nodevējs,
neuzticīgais Tēvam dzīvajam Mirst Dzīvībai.
Lai sagaidītu savu nāvi
Iet nevajag nekur.
Tā atnāks pati, un visu paprasīs.
Tai pielikt nevarēs neko,
to nevar izmainīt,
tai var tik cauri iet.
Tik viens, ja zināsi,
ja atcerēsies
un spēsi padomāt.
Var Būt, tev palīdzēs, ja uzticīgs Tam būsi.
Ir Nāves zināšanai Liela Vara,
bet Dzīvībai ir Lielāka par to.
Mirst nodevības algā nodevējs,
neuzticīgais Tēvam dzīvajam Mirst Dzīvībai.
krs50
| 24.08.2008. - 21:30:16
Lai bij’ jauki, kur bij’jauki
Pirtiņā, tur bij’ jauki!
Tur staigāja pliki puiši
Biezos sutas mākoņos!
Lai bij’ jauki, kur bij’jauki
Pirtiņā, tur bij’ jauki!
Tur staigāja pliki puiši
Biezos sutas mākoņos!
aleph
| 25.08.2008. - 14:39:12
< >
22. aug 00:34
Mīlestība nav pavasaris,
Tā ir ziema.
Divi cilvēki kas piespiedušies viens pie otra,
Lai nenosaltu.
Mīlestība nav pavasaris,
Tā ir ziema.
Sniegs tik maigi gurkst zem tavām kājām.
Mīlestība nav pavasaris,
Tā ir ziema.
Jākustās lai būtu silti. jāskūpsta tavas lūpas,
Lai nenosaltu.
Mīlestība nav pavasaris,
Tā ir ziema.
Es zinu daudzus kas no aukstuma vairs nespēj,
Vairāk iemīlēties.
Vairs nespēj dzīvot.
Mīlestība nav pavasaris,
Tā ir ziema
Jo kad esam vieni mums ir auksti,
Pavisam auksti.
KMK
< >
22. aug 00:34
Mīlestība nav pavasaris,
Tā ir ziema.
Divi cilvēki kas piespiedušies viens pie otra,
Lai nenosaltu.
Mīlestība nav pavasaris,
Tā ir ziema.
Sniegs tik maigi gurkst zem tavām kājām.
Mīlestība nav pavasaris,
Tā ir ziema.
Jākustās lai būtu silti. jāskūpsta tavas lūpas,
Lai nenosaltu.
Mīlestība nav pavasaris,
Tā ir ziema.
Es zinu daudzus kas no aukstuma vairs nespēj,
Vairāk iemīlēties.
Vairs nespēj dzīvot.
Mīlestība nav pavasaris,
Tā ir ziema
Jo kad esam vieni mums ir auksti,
Pavisam auksti.
KMK
mandragora
| 31.08.2008. - 23:20:48
... es esmu lemts vientulībai,cilvēki man ir svešinieki... mēs paslēpsim vārdus,iegravēsim senās valodās un neviens nekad tos neatšifrēs,galvenais ir neatstāt pēdas,nevienu piemiņas lietu,pat ne siena čaukstoņu kas izplata ļaunas tenkas...
Līst... straumes noskalota iela... ūdens nesti gruži kas veido nesalasāmus rakstus... es paeldu pa straumi uz bāliem izmirkušiem liliju ziediem un vecām avīzēm... lietus ir zāles pret bezmiegu un nodevību... es izgaistu ceļā pa rensteli... kļustu par caurspīdīgu pergamenta loksni uz kuras uzrakstīta nemirstības ķīmiskā formula un buramvārdi sāpju remdēšanai...
Bezmiega naktīs mēs sajūtam sevī ilgošanās mežus,zaļojošus biezokņu okeānus,pilnus indīgām sulām un bīstamām straumēm.Varbūt tevi atvedīs grēcīgas tieksmes ,tieksmes par kurām kauns ierunāties pat chukstus,kas urda un liek pakļauties straumei.Nakts strauti atkal aiznes tevi no manis,vien naktstauriņi neveiklie nejauši noglāsta.Atmiņas kā indīgās efejas apdedzina ādu,domu un aizdomu nātres dzeļ... es atkal eju pa greizsirdības nezāļu taku,mūsu klusuma tuksnesī sen sētu vārdu kaktusi aug... Domas virknējas kā mezgli auklās ar kurām mūķenes reiz pātagoja sev muguras.Nemiers.Raugos tumsā.Mēness izģindis kā sieviete kas slimo ar tuberkolozi.Kopš tu aizgāji nav bijis man mēness gaismas,skumju pilnajās naktīs.Atdod man ilūzijas... Es peldu naktī,starp naktstauriņiem kurus izvaro laternu gaima.Tukšajās ielas plūst klusums,līst lietus ceriņu un naivu cerību krāsā.Atkal vedu pastaiga savu vientulibas kuci,cerot ka to sabrauks ilgu tramvajs vai tukšais autobus kas dodas uz parku... Neizprotama perversija kas lidzinās tieksmei minēt nesaprotamas krustvardu miklas.Kaisle? Mīlestība? Vai vienkarši vēlme pēc aizvien brutalakām kombinācijām?Kas ir šie antrapoloģiskie principi,kas nosaka visu,sākot ar pārspīlēti flirtējošo raudzīšanos acīs un beidzot ar klusumiem kurus izprovocē pārāk ieilgusi un nogurdinoša tuvība.Viss šis neizprotamais cilpu,mezglu un pavedienu tīkls... Atrodos uz robežas starp lietainu vēlu vakaru un lietainu agru rītu.Es mīlu šīs pierobežas un esmu izdzēris pietiekami daudz viskija,lai dzīve liktos paciešama.Šīs pierobežas ir kā radītas alkaholiķiem,narkomāniem un sievietēm kas krāj šķiršanās kā dārgas, retas pastmarkas.Šādās pierobežās vienas nakts sakari un braukšana pie sarkanās gaismas ir pašsaprotami.Es dzeru lai izgaistu nomoda sapņos,tikai izgaisušie zina ceļus kas nav atzīmeti kartēs.Ir jāizgaist lai šķērsotu robežas... Nakts paiet nesteidzīgi.Mēs neguļam,mēs mācamies atšķirt nakts slāņus,varbūt kļūsim par tumsas ģeologiem vai arī mūs ieliks trakonamā.Klusi šai naktī mums skan tango,kā rēta,kā akardeona asiņojošā dvēsele.Tu mani mīli bez gaismas... viss interesantais un bīstamais notiek dzelmē un tumsā,tur dzīvo bīstamas zivis un peld saindēti sapņi.Tumsa ir aicinajums,tapat ka kalposana Dievam un Politika.Rīts uzaust bez krāsas un skaņas,es nezinu kas es esmu blakus tev.Es jau sen esmu aizmirsis dievus un viņu svētos,kas palīdz mīlētājiem un sargā no holēras un drudža.Tēli kas izplūst un pagaist no atmiņas līdz ar bezjēdzīgām traģēdijām.Gribu lai tu mani nomazgatu vannā,nomazgā un nosauc jaunā vardā...
... es esmu lemts vientulībai,cilvēki man ir svešinieki... mēs paslēpsim vārdus,iegravēsim senās valodās un neviens nekad tos neatšifrēs,galvenais ir neatstāt pēdas,nevienu piemiņas lietu,pat ne siena čaukstoņu kas izplata ļaunas tenkas...
Līst... straumes noskalota iela... ūdens nesti gruži kas veido nesalasāmus rakstus... es paeldu pa straumi uz bāliem izmirkušiem liliju ziediem un vecām avīzēm... lietus ir zāles pret bezmiegu un nodevību... es izgaistu ceļā pa rensteli... kļustu par caurspīdīgu pergamenta loksni uz kuras uzrakstīta nemirstības ķīmiskā formula un buramvārdi sāpju remdēšanai...
Bezmiega naktīs mēs sajūtam sevī ilgošanās mežus,zaļojošus biezokņu okeānus,pilnus indīgām sulām un bīstamām straumēm.Varbūt tevi atvedīs grēcīgas tieksmes ,tieksmes par kurām kauns ierunāties pat chukstus,kas urda un liek pakļauties straumei.Nakts strauti atkal aiznes tevi no manis,vien naktstauriņi neveiklie nejauši noglāsta.Atmiņas kā indīgās efejas apdedzina ādu,domu un aizdomu nātres dzeļ... es atkal eju pa greizsirdības nezāļu taku,mūsu klusuma tuksnesī sen sētu vārdu kaktusi aug... Domas virknējas kā mezgli auklās ar kurām mūķenes reiz pātagoja sev muguras.Nemiers.Raugos tumsā.Mēness izģindis kā sieviete kas slimo ar tuberkolozi.Kopš tu aizgāji nav bijis man mēness gaismas,skumju pilnajās naktīs.Atdod man ilūzijas... Es peldu naktī,starp naktstauriņiem kurus izvaro laternu gaima.Tukšajās ielas plūst klusums,līst lietus ceriņu un naivu cerību krāsā.Atkal vedu pastaiga savu vientulibas kuci,cerot ka to sabrauks ilgu tramvajs vai tukšais autobus kas dodas uz parku... Neizprotama perversija kas lidzinās tieksmei minēt nesaprotamas krustvardu miklas.Kaisle? Mīlestība? Vai vienkarši vēlme pēc aizvien brutalakām kombinācijām?Kas ir šie antrapoloģiskie principi,kas nosaka visu,sākot ar pārspīlēti flirtējošo raudzīšanos acīs un beidzot ar klusumiem kurus izprovocē pārāk ieilgusi un nogurdinoša tuvība.Viss šis neizprotamais cilpu,mezglu un pavedienu tīkls... Atrodos uz robežas starp lietainu vēlu vakaru un lietainu agru rītu.Es mīlu šīs pierobežas un esmu izdzēris pietiekami daudz viskija,lai dzīve liktos paciešama.Šīs pierobežas ir kā radītas alkaholiķiem,narkomāniem un sievietēm kas krāj šķiršanās kā dārgas, retas pastmarkas.Šādās pierobežās vienas nakts sakari un braukšana pie sarkanās gaismas ir pašsaprotami.Es dzeru lai izgaistu nomoda sapņos,tikai izgaisušie zina ceļus kas nav atzīmeti kartēs.Ir jāizgaist lai šķērsotu robežas... Nakts paiet nesteidzīgi.Mēs neguļam,mēs mācamies atšķirt nakts slāņus,varbūt kļūsim par tumsas ģeologiem vai arī mūs ieliks trakonamā.Klusi šai naktī mums skan tango,kā rēta,kā akardeona asiņojošā dvēsele.Tu mani mīli bez gaismas... viss interesantais un bīstamais notiek dzelmē un tumsā,tur dzīvo bīstamas zivis un peld saindēti sapņi.Tumsa ir aicinajums,tapat ka kalposana Dievam un Politika.Rīts uzaust bez krāsas un skaņas,es nezinu kas es esmu blakus tev.Es jau sen esmu aizmirsis dievus un viņu svētos,kas palīdz mīlētājiem un sargā no holēras un drudža.Tēli kas izplūst un pagaist no atmiņas līdz ar bezjēdzīgām traģēdijām.Gribu lai tu mani nomazgatu vannā,nomazgā un nosauc jaunā vardā...
jesssssssssse
| 26.10.2008. - 17:12:09
īstie vārdi mīt klusumā.
24. sep 23:44
neciešams klusums-
motori ausīs sprēgā.
dun sirds..es apmulstu,
biežāk tā sāk lēkāt...
nepieciešams klusums-
pret sienu bumba no kājām brēkā.
ir meness aptumsums
un velti-pēc tam ir viss kā senāk.
neizturams klusums,
kad gaidu Tevi pustumsas ēnās,
pat liekas-ir sirdstriekas tuvums,
Tu sastapta-vairāk nenāc.
nepiespiests klusums,
aizejot,koki apkrauj lapu medaļām,
neprāta dullums-
dragrace īsti nelaikā.
pirms acis atveru-aptveru
kas ierāva dvēseli negaisā...
neaptverams klusums,
es jūtu īstos vārdus
gribu teikt,bet tukšums
nekad nekur vairs neapklust.
īstie vārdi mīt klusumā.
24. sep 23:44
neciešams klusums-
motori ausīs sprēgā.
dun sirds..es apmulstu,
biežāk tā sāk lēkāt...
nepieciešams klusums-
pret sienu bumba no kājām brēkā.
ir meness aptumsums
un velti-pēc tam ir viss kā senāk.
neizturams klusums,
kad gaidu Tevi pustumsas ēnās,
pat liekas-ir sirdstriekas tuvums,
Tu sastapta-vairāk nenāc.
nepiespiests klusums,
aizejot,koki apkrauj lapu medaļām,
neprāta dullums-
dragrace īsti nelaikā.
pirms acis atveru-aptveru
kas ierāva dvēseli negaisā...
neaptverams klusums,
es jūtu īstos vārdus
gribu teikt,bet tukšums
nekad nekur vairs neapklust.
arturo40
| 26.10.2008. - 18:30:59
Palasoties Mandragoru un Remarku, nācās aizdomāties par reikarnāciju:)
Palasoties Mandragoru un Remarku, nācās aizdomāties par reikarnāciju:)
ginoro
| 26.10.2008. - 18:39:17
copy paste/
Būtu netaisni teikt, ka trīs vīri bija grūtsirdīgi: viņus vienkārši mocīja panīkums un garlaicība. Vienīgais līdzeklis pret to bija izklaidējošs brauciens pa upi. Sasaiņojuši cepešpannas, mūžīgi zūdošās zobubirstes, pīrāgus, limonādi un viskiju (tikai dziednieciskiem nolūkiem), trīs vīri un suns vārdā Montmorensijs uzsāk jautrus piedzīvojumus uz Temzas.
Pēc vētrainiem satraukuma mirkļiem maldīšanās labirintā, cīņas ar dažiem kauslīgiem gulbjiem, neplānotām peldēm ledainajā upē trīs vīri nolemj, ka dzīve ārpus laivas tomēr ir pievilcīgāka...
copy paste/
Būtu netaisni teikt, ka trīs vīri bija grūtsirdīgi: viņus vienkārši mocīja panīkums un garlaicība. Vienīgais līdzeklis pret to bija izklaidējošs brauciens pa upi. Sasaiņojuši cepešpannas, mūžīgi zūdošās zobubirstes, pīrāgus, limonādi un viskiju (tikai dziednieciskiem nolūkiem), trīs vīri un suns vārdā Montmorensijs uzsāk jautrus piedzīvojumus uz Temzas.
Pēc vētrainiem satraukuma mirkļiem maldīšanās labirintā, cīņas ar dažiem kauslīgiem gulbjiem, neplānotām peldēm ledainajā upē trīs vīri nolemj, ka dzīve ārpus laivas tomēr ir pievilcīgāka...
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.