rendija
|
25.01.2007. - 16:53:43
Jā, mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks tiesīgs ieņemt Dieva vietu. Un nolemt otru cilvēku kopdzīvei ar sevi, neaizstājamo, tad, ja paša sirds jau sen kā pārstājusi mīlēt... Tas ir noziegums pret dzīvi.
Var ļaut sāpēm izsāpēt un izšķirties tagad. Un var šo procesu novilcināt.. da kaut uz 10 gadiem... tikai dzīve ir viena. Noteikts stundu skaits. Un iespējams, atrodoties tavā sargājošajā ēnā, cilvēciņš paliž garām 99. iespējas no simts sastpt savu otru pusi.
Būt atbildīgam... šajā kontekstā, es domāju, tā ir prasme atrast mazāk sāpīgos atkāpšanās ceļus. Iespējams, palīdzēt otram justies tā, it kā viņš pamet tevi, nevis tu viņu... Un apglabāt šo noslēpumu sevī.