Lietotājs
Parole

atgriežamies inkvizīcijas laikos? / 20


angelius | 21.06.2009. - 10:34:41 | Diskusija lasīta 4487 reizes

Baznīca pret līgotājiem (18)
20.jūnijs 2009
17:53

Jāņu naktī pa visu Latviju uz pakalniem deg pagāniskie ugunskuri un mūsu tauta grimst alkoholā, pagāniskā dzīvesveidā un bezdievībā.

Katoļu arhibīskaps Jānis Pujats, luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags, „Jaunās paaudzes” vadonis Aleksejs Ļedjajevs vienojas pret Līgo svētkiem
Tik bargs nosodījums Līgo svētkiem pausts kristiešu paziņojumā, ko sagatavojis Vasarsvētku draudzes mācītājs Jānis Sadovskis. Viņi malā nestāvēs, un Jāņu naktī no 23. jūnija pulksten 22 līdz nākamā rīta pulksten 6 visā Latvijā ugunskuru vietā kristieši iedegšot savas sirdis lūgšanās par garīgu atmodu Latvijā. Lūgs arī par tuvām attiecībām ar Jēzu Kristu, par valdībām, ģimenēm un, „lai Latvija atgrieztos no elkdievības grēka”. Tiesa, pārmest pagāniem žūpību ir nevietā — tur, kur Jāņus svin tiešām tautiski, ar dzeršanu neaizraujas.
Šī būs jau ceturtā Lūgšanu nakts Latvijā un otrā Lietuvā un Igaunijā. Turklāt kaujā pret kopīgo naidnieku vienojušās visdažādākās konfesijas — atbalstu izteikuši gan Vasarsvētku draudžu vadītāji, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Romas Katoļu Baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats, „Jaunās paaudzes” bīskaps Aleksejs Ļedjajevs. Iesaistījušies arī metodisti, adventisti, Kristīgais radio un citi.
Turklāt „Jaunās paaudzes” namā Rīgā sestdien un svētdien sarīkota starpkonfesionāla konference „Nē pagānisma kultam Latvijā”, kurā analizē latviešu tautas Līgo svētku tradīciju okultās saknes un to ietekmi uz cilvēkiem.
Pēc dievkalpojuma ieplānots sakurt sārtu un sadedzināt okultās grāmatas un fetišus. Vietā atgādināt, ka pasākuma namatēvs, „Jaunās paaudzes” vadonis Aleksejs Ļedjajevs savos sprediķos latviešu tautas dziesmas nicinoši nosaucis par pagāniskajām mantrām.
Tik traki tomēr nav, rīkotāji nav speciāli aicinājuši mest liesmās latvju dainu sējumus vai vismaz Līgo dziesmas. „Līgo ir kultūras pasākums, var apmeklēt, var neapmeklēt,” uzskata konferences rīkotāja Eva Alere. „Sadedzināt domājam ezoteriku, buramvārdu grāmatas, citu okulto literatūru. Fetiši ir dažādi amuleti, ir pat kauli, ko izrok no kapiem, savulaik cilvēki plēsa mizu no priedes pie Zilā kalna Marta kapa,” stāsta Alere. Nelāgo literatūru sanesuši paši kristieši no saviem grāmatplauktiem: „Ne jau visi nāk ar baltiem spārniem kā eņģeļi.”

Māris Puķītis/Foto: LETA

http://www.kasjauns.lv/lv/news/?n...ews_id=5176
Atbildes (23)
12
jurcix | 01.08.2009. - 15:28:05

Un pie ta kunga atnaca divi cilveki. Viens ,kas vinu bija ludzies ik dienu. Vins bija grecinieks, un zadzis, un citiem cieshanas radijis. Tacu vienmer gajis uz baznicu un ludzis piedot,par to ,ko darijis. otrs dzivoja godigi, tacu nekam neticeja, dzivoja pec sirdzapzinas, bet uz baznicu negaja. Palidzeja citiem ,ka prasdams, bet bibeli valja nebija pat atveris. Un tagad sakiet, kam no viniem pienakas piedosana? Vai ir kas tads,kas ir bibelee, bet nav tavaa sirdsapzinjaa?
angelius | 01.08.2009. - 17:00:17

nu..pec fanatikso kristiesu domam,piedosanu pelnijis un iegus tikai tas,kurs visu laiku ir ludzies un nozelojis,bet ta tapat slikta darijis..
nevis otrs kurs dvesele bijis skists,bet nevis skrejis uz baznicu vai bibeli lasijis..

laigan,tiesi tam pirmajam nekas nepienaktos..bet izpirkt savu greku nozelu nakamaja dzive..
jo darit sliktu un taja pasa laika but ka svetulim,skriet uz baznicu un lugties.tas jau ir liekuligi..
jurcix | 01.08.2009. - 19:33:54

ja jau tu netici,kam tev piedosana no taa, kam nemaz netici? grekus atlaist nevar neviens, tos ir jaizperk ar labiem darbiem, nevis ar diikaam rokam cetrrapus pie altara. Ja to pataru vietaaa butu kaiminjam palidzejus, shamejais debesis, butu ari pateics` eita ar mieru, mans berns`:) Tikai mulkim ir jalasa gamata` tev nebus nokaut` vai `zagt` , cilvkam vajadzetu gan pasam saprast to,kas ir labs ,kas ne.
12
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti  |   Reklāma  |   Lietošanas noteikumi  |  Privātuma politika  |  

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.