delaila20
|
03.07.2009. - 13:42:19
Es arī nezināju kā pteikt to savai mammai, bet kad aizgāju no majas pie savas draudzenes dzīvot, mammai radas aizdomas, jo biju pateikusi- ka tikai pieskatīšu draudzenes dēlu... Vēlāk satiekoties viņa mani saka izjautāt un tad dusmās pateicu ka ir... Ilgi viņa to nevarēja pieņemt, domājot ka es tikai prieka pēc esmu kopa ar sievieti... Taču pagāja trīs gadi, nomainījās attiecības,pēc kuram ilgi biju viena un paliku stāvoklī, mamma to pieņēma... Jo sanāca atkal kartējā diskusija, kurā,mammai nedaudz sīkāk izkaidroju, kapec ir tā un nevis savādak..Tagad mamma ir iepazinusies ar manu jauno draudzeni un nav neko man teikusi, abām ir atrasta kopiga valoda...
Mana bijusi draudzene arī ilgi slēpa to no savas mammas, neskatoties uz to ka pēkšņi parādījos viņas dzīvē, it kā aizdomas bija, bet neko tā arī īsti nesaprata... Tad viņa dzēruma pateica to savai mammai... Nākamā rītā no mātes bija jautajums- Tas ko vakar teici taisnība? - Jā! - Labi meita, ta ir tava dzīve,un ne jau man to dzīvot... Viss... un tā nu tur ir viss ok...
Tie ir tikai divi reali varianti...