koijots
|
10.11.2006. - 18:17:38
Jani, vēlreiz gribu izteikt tev atzinību! Tā doma...nu tai operā...par pārģērbšanos sieviešu personāla drēbēs gan tev sanāca baigi forši. Es,vēlāk, kad jau biju atslēdzies, to vēlteiz atcerējos un...kad to visu tāvizuāli iedomājas...Jau tas skats no zāles vien, kad pie operas galvenš varoņa pieskrien sieviešu drēbēs ģētbta būtne, paceļ brunčus - un "ņem to priekšā no pakaļas" ir ko vērts! It sevišķi jau, ja sižets ir traģisks! Galīgs nonsenss! Bet galvenais - tā solista reakcija - viņš, nabags, taču NEKO TĀDU nebija gaidījis. Un, galvenais, no kā? No savas (it kā) partneres, ar kuru kopā viņš jau nospēlējis 100 izrādes un pazīst viņu kā maigu, sievišķīgu un kautrīgu būtni! Bet te...un kā gan viņa vispār ko tādu var izdarīt...un ar ko???!!! Un, galvenais, ko tagad darīt, kā reaģēt? prožektori deg, orķestris spēlē, skaītāji skatās...izlikties, ka viss ir kā parasti un tā tam arī jābūt? Vardi un melodija sajūk, un, vispār, kā lai padzied, ja tevi....! Bet noraut izrādi - aktierim nav lielāka grēka ,var vispār pie lomām vairs netikt! Ja nu tas solists ir gejs, tad nu vēl tā ,bet ja nav...,tad nu gan te vairs, kā saka,...ŅE DO OPERI...!!! Es rēcu pusstundu no vietas, kad to visu iedomājos, un ,braucot mašīnā, gandrīz ieskrēju vienam pakaļā (diemžēl, tikai pārnestā nozīmē). Malacis, Jani, spiežu rev roku ar abām savām spalvainajām koijota ķepām! Sen nebiju tā smējies!