mazaunmila
|
12.08.2014. - 05:58:32
Kad biju padsmitnieces vecumā, šādas situācijas bija salīdzinoši biežas. Tad gan nezināju, kas tas ir un kāpēc jau savlaikus zinu, kas tulīt soli pa solim notiks. Pieaugot, šādas situācijas samazinājās un tās, kas bijušās, ātri izplēnējušas no atmiņas. Tās, kas bija, škiet tik sen, tās saglabājušās spilgtās atmiņās. Es īsti nezinu, ar ko tas viss skaidrojams, jo pēc Ņūtona "Dvēseles ceļojums" izlasīšanas radās iekšējā sajūta, ka piekrītu vairākām dvēseles pārdzimšanām, bet, ja pieķerās šai teorijai, tad katra dzīvošana ir savādāka, tās nav identiskas, līdz ar to, atkārtotas situācijas piedzīvošana varētu būt izslēgta... Var būt, ka deja vu skaidrojams drīzāk ar kādu iespēju "netīšām" paredzēt nākotni/konkrēto situāciju?