brenna
|
18.03.2015. - 00:39:31
Tāpēc, ka tieši tagad mūsu eksistence jau ir atkarīga no telefonu, datoru un interneta lietošanas un mēs nespējam pārstāt publicēt - ne bildes, ne domu graudus, ne citātus, ne citas lietas - mūsu pelēkās šūniņas jau nu ir neiedomājami atkarīgas no narkotikas, ko sauc par internetu.
Jau viena diena bez interneta nozīmē pilnīgu garlaikošanos pie grāmatas vai tv ekrāna, kas ir līdzvērtīga mokošai nāves agonijai.
Un, lai nebūtu jāauklē bērni, vieglāk iedot viņiem planšetes vai ļaut visu dienu nosēdēt pie datora un tas nekas, ka bērnam 4 vai 5 gadi un bērnība būtu jāpavada ārā, kaujoties ar kaimiņu puikām vai spēlējot laimes spēli ar svešiem, veciem onkām "ņemsi vai neņemsi konfekti" baltajos busiņos.
Visādā ziņā visa mūsu dzīve notiek jau virtuāli, ej uz darbu vai skolu, tpt tur meklēsi iespēju ieiet internetā, vai nu atnākot mājās uzreiz tā būs pirmā lieta (izņemot tos, kuriem tādu lietu vispār nav, ofc, vai arī tos, kuriem nav rociņu un nevar fiziski to izdarīt. melnais jociņš spociņš dibenā lociņš)
Visādā ziņā, gribam atzīt to vai nē, bet lielākā cilvēku atkarība ir no interneta, jo vienalga, cik ļoti patiktu izbraukt pie dabas un būt prom no tā visa, tāpat pēc nedēļām vai mēnešiem, kad atbrauks atpakaļ, virtuāli sociālā dzīve turpināsies, jo, ak vai - ir taču tik interesanti zināt, kurš uzrakstījis, kuram kāda bilde patikusi, kas jauns pasaulē noticis un ziņās izlasīt, cik daudz veco onku, kas piedāvā maziem bērniem konfektes, ir jau aiz restēm.
Kur nu vairs bez tā visa.
Tie, kuri tādu lāstu nepazīst, tie turpina dzīvot, kamēr mēs, nolādētie, turpinam eksistēt ar nozombētiem skatieniem monitorā un sevi izrādīt virtuāli, lai citi, tādi paši nolādētie, varētu mūs ievērtēt.