Depris / 20
sedemander | 26.09.2015. - 22:53:19 | Diskusija lasīta 13922 reizes
Man ir vajadzīga portāla palīdzība. Zinu, šis nav ne jogas, ne psihoterapijas portāls, bet varbūt kādam vēl -vientuļam homītim ir līdzīgi, un ir izdevies šo stāvokli uzveikt
Ir izmēģināts viss - antidepresanti, psihoanalīze.
Man ir kaut kādas psihotiskas lēkmes, mēdzu bojāt lietas dusmu izvirdumā. Man vajag kādu sāpināt, nodarīt tam pāri. Par piemēru, kad kāds veikalā pirms manis velkas, man ir jānoturas, lai tam niepistu.
Dzīvē nepiepildās mani sapņi un tas padara mani tādu sad + man ir kaut kāda slikta karma - viss sliktākais vienmēr notiek ar mani.
P.s. es negribu dzirdēt, ka viss ir mūsu pašu izvēle vai arī, ka mēs ar savu negatīvo skatījumu pievelkam negatīvo.
Atbildes (110)
janisl202
| 29.09.2015. - 01:27:59
Kas to būtu domājis, ka šeit tik daudzi lieto visādus medikamentus... Es pats lietoju tikai miega zāles un tas pats ir vienīgi tajās retajās reizēs, kad darbā kāda problēma nav atrisināta, jo citādi mēdzu visu nakti nodomāt par risinājumu veidiem un tad nākamā diena ir drūma...
Katrā ziņā - ja mācās virsū depresija - ir nepieciešams kāds, ar ko runāt par to visu... Lielākoties labākais ar kādu labu draugu, kaut ir arī situācijas, kad visi draugi pārāk iesaistīti tajās dzīves padarīšanās un labāk der kāds svešinieks... Protams, ja iespējams - vienmēr labāk tomēr te iesaistīt draugus, jo tiem tomēr kaut cik rūp, kas ar Tevi notiek...
Par vientulību - tam ir maz sakara ar cilvēku skaitu apkārt, dažkārt var arī būt draugu pulka vidū un būt vientuļš, dažkārt ir tā, ka pat pašam neizdodas tikt sev klāt. Šeit parasti pat problēma nav sabiedrībā, bet pašā, paši cilvēki parasti ir tie, kas nevienu pēc būtības nepielaiž sev ne tuvu un tad arī veidojās situācija, ka ir daudz paziņu un neviena drauga... Es pats savā ziņā vienmēr esmu bijis vientuļš, jo manā atmiņā ir pārāk daudz tādu melnu caurumu, kuros neesmu ielūkojies jau gadiem ilgi, pārāk daudz sāpju, ko gribējās norakt tā, lai nekad neatcerētos un no kā vairs maz ko arī atceros... protams, tā vienmēr ir izvēle, vai tuvoties vai distancēties un sāpīgas mēdz būt tās abas.
Kas attiecās uz agresiju, tā lielākoties veidojās, kad ir problēmas ar sevis pieņemšanu, ja iekšējos konfliktus nerisina, tie pārtop ārējos konfliktos, un vēlmē savas iekšējās sāpes pārnest uz āru, vai nu uz sevi - graizot un svilinot ķermeni, vai nu uz citiem - tos sitot vai pazemojot... Protams, ir jāsaprot, ka tās ārā iznestās sāpes nezūd arī iekšienē, tas ir vien tāds īslaicīgs pašapmāns... Kaut var runāt par medikamentiem un ārstiem, bet to problēmu pēc būtības var risināt vienīgi pats - pārējie var atvieglot ceļu, bet nevar to noiet Tavā vietā.
Kas to būtu domājis, ka šeit tik daudzi lieto visādus medikamentus... Es pats lietoju tikai miega zāles un tas pats ir vienīgi tajās retajās reizēs, kad darbā kāda problēma nav atrisināta, jo citādi mēdzu visu nakti nodomāt par risinājumu veidiem un tad nākamā diena ir drūma...
Katrā ziņā - ja mācās virsū depresija - ir nepieciešams kāds, ar ko runāt par to visu... Lielākoties labākais ar kādu labu draugu, kaut ir arī situācijas, kad visi draugi pārāk iesaistīti tajās dzīves padarīšanās un labāk der kāds svešinieks... Protams, ja iespējams - vienmēr labāk tomēr te iesaistīt draugus, jo tiem tomēr kaut cik rūp, kas ar Tevi notiek...
Par vientulību - tam ir maz sakara ar cilvēku skaitu apkārt, dažkārt var arī būt draugu pulka vidū un būt vientuļš, dažkārt ir tā, ka pat pašam neizdodas tikt sev klāt. Šeit parasti pat problēma nav sabiedrībā, bet pašā, paši cilvēki parasti ir tie, kas nevienu pēc būtības nepielaiž sev ne tuvu un tad arī veidojās situācija, ka ir daudz paziņu un neviena drauga... Es pats savā ziņā vienmēr esmu bijis vientuļš, jo manā atmiņā ir pārāk daudz tādu melnu caurumu, kuros neesmu ielūkojies jau gadiem ilgi, pārāk daudz sāpju, ko gribējās norakt tā, lai nekad neatcerētos un no kā vairs maz ko arī atceros... protams, tā vienmēr ir izvēle, vai tuvoties vai distancēties un sāpīgas mēdz būt tās abas.
Kas attiecās uz agresiju, tā lielākoties veidojās, kad ir problēmas ar sevis pieņemšanu, ja iekšējos konfliktus nerisina, tie pārtop ārējos konfliktos, un vēlmē savas iekšējās sāpes pārnest uz āru, vai nu uz sevi - graizot un svilinot ķermeni, vai nu uz citiem - tos sitot vai pazemojot... Protams, ir jāsaprot, ka tās ārā iznestās sāpes nezūd arī iekšienē, tas ir vien tāds īslaicīgs pašapmāns... Kaut var runāt par medikamentiem un ārstiem, bet to problēmu pēc būtības var risināt vienīgi pats - pārējie var atvieglot ceļu, bet nevar to noiet Tavā vietā.
selen
| 29.09.2015. - 03:46:39
vimba, neaizraujies ar stilnox, tas ir galējais variants. jo viņas kapitāli izlīdzina pelēkās smadzeņu šūnas. ja demence (lielākoties, alcheimera pēc), iestājas vidēji vēlīnos gados, tad ar stilnoksu Tu ātri vien aiziesi pa pieskari. divarpus tabletes ir vnk "pašnāvība"... man ar pusi pietiek, lai uznāktu šizīgais reibonis.
vimba, neaizraujies ar stilnox, tas ir galējais variants. jo viņas kapitāli izlīdzina pelēkās smadzeņu šūnas. ja demence (lielākoties, alcheimera pēc), iestājas vidēji vēlīnos gados, tad ar stilnoksu Tu ātri vien aiziesi pa pieskari. divarpus tabletes ir vnk "pašnāvība"... man ar pusi pietiek, lai uznāktu šizīgais reibonis.
selen
| 29.09.2015. - 03:50:42
pie tēmas atgriežoties, savulaik apmeklēju seansus, un psihiatre bija pamanījusi manī pozitīvu īpašību. es ātri aizmirsti visu draņķīgo, paliek tikai labais. un principā, tas ir atkarīgs no katra paša cilvēka. zinu vēl tādu vienu cilvēku, ... principā, tā ir vieglāk dzīvot, un tas ir tikai un vienīgi darbs ar sevi. neviens cits to fīču prātā neieliks. bet, ja izvēle ir deprešoties regulāri, negribēt izkāpt no sava infantīlā dārzeniskā stāvokļa, tad nepalīdzēs it nekas. zinu, ka autors negrib to dzirdēt, bet lielākoties, pat fiziskas kaites ir tikai mūsu prātā. gribi skumt- skumsti. gribi dzīvot un elpot- viss ir pašu rokās. truli varbūt skan, bet tā tas ir. cik tad ilgi tādā stāvoklī var tupēt???
pie tēmas atgriežoties, savulaik apmeklēju seansus, un psihiatre bija pamanījusi manī pozitīvu īpašību. es ātri aizmirsti visu draņķīgo, paliek tikai labais. un principā, tas ir atkarīgs no katra paša cilvēka. zinu vēl tādu vienu cilvēku, ... principā, tā ir vieglāk dzīvot, un tas ir tikai un vienīgi darbs ar sevi. neviens cits to fīču prātā neieliks. bet, ja izvēle ir deprešoties regulāri, negribēt izkāpt no sava infantīlā dārzeniskā stāvokļa, tad nepalīdzēs it nekas. zinu, ka autors negrib to dzirdēt, bet lielākoties, pat fiziskas kaites ir tikai mūsu prātā. gribi skumt- skumsti. gribi dzīvot un elpot- viss ir pašu rokās. truli varbūt skan, bet tā tas ir. cik tad ilgi tādā stāvoklī var tupēt???
andrey21
| 29.09.2015. - 13:50:56
Selen! Zini, pastāv arī tāda indivīdu grupa, kuri jau zemapziņā paši vēlas būt nelaimīgi un sagrauti. Tas ir tāds sevis žēlošanas variants. Nu lai kā viņiem nepalīdzētu, lai kādas iespējas viņu priekšā nepavērtos, pat lai vai kādus medikamentus viņi nelietotu un lai koviņiem nedotu- viņiem nekad nebūs labi. Viņiem liekas, ka viņiem PIENĀKĀS viss labais no šīs dzīves. Ne velna, nevienam nekas nepienākās, vnk. laikam, tomēr pastāv kaut kādi dzīves principi, kādēļ šis vai tas cilvēks piedzimst konkrētā vietā, ģimenē, sociālajā slānī un iemanto konkrētas īpašības dzimšanas laikā. Un ar to visu ir jāstrādā un jacīnās, vai nu jāpieņem kā pašsaprotamu lietu. Latvieši vispār pēc savas būtības ir drūma tauta (nacioālā īpatnība), kuri grūti māk sajusties laimīgi un apmierināti ar visu. Pat pasakas un tautasdziesmas ir drūmās nokrāsās, un to māca jau mazam bērnam. Teikšu godīgi, es, strādājos ar klientiem vairāk par 10 gadiem esmu to novērojis. citu tautu pārstāvji ir daudz dzīvespriecīgāki. Ja rokas, kājas un viss pārējais strādā, tas viss ir mūsu ziņā
Selen! Zini, pastāv arī tāda indivīdu grupa, kuri jau zemapziņā paši vēlas būt nelaimīgi un sagrauti. Tas ir tāds sevis žēlošanas variants. Nu lai kā viņiem nepalīdzētu, lai kādas iespējas viņu priekšā nepavērtos, pat lai vai kādus medikamentus viņi nelietotu un lai koviņiem nedotu- viņiem nekad nebūs labi. Viņiem liekas, ka viņiem PIENĀKĀS viss labais no šīs dzīves. Ne velna, nevienam nekas nepienākās, vnk. laikam, tomēr pastāv kaut kādi dzīves principi, kādēļ šis vai tas cilvēks piedzimst konkrētā vietā, ģimenē, sociālajā slānī un iemanto konkrētas īpašības dzimšanas laikā. Un ar to visu ir jāstrādā un jacīnās, vai nu jāpieņem kā pašsaprotamu lietu. Latvieši vispār pēc savas būtības ir drūma tauta (nacioālā īpatnība), kuri grūti māk sajusties laimīgi un apmierināti ar visu. Pat pasakas un tautasdziesmas ir drūmās nokrāsās, un to māca jau mazam bērnam. Teikšu godīgi, es, strādājos ar klientiem vairāk par 10 gadiem esmu to novērojis. citu tautu pārstāvji ir daudz dzīvespriecīgāki. Ja rokas, kājas un viss pārējais strādā, tas viss ir mūsu ziņā
joziks
| 29.09.2015. - 16:06:53
Vot, a man ne kājas, ne rokas strādā, tik paurī prāts samērā labi strādā, he he...
Vot, a man ne kājas, ne rokas strādā, tik paurī prāts samērā labi strādā, he he...
vimba
| 29.09.2015. - 16:38:39
Selen, jā, ilgtoši viņas nevar, piekrītu, tāpēc tagad beidzu ar viņām. Bet man tieši nekas no stilnoxa nereibst, it nemaz. Varbūt Tu vēl kaut ko dzer, kas mijiedarbojas or smth. Es jau pie sevis smejos - būs organisms tā pieradis, ka kādreiz kāds klubiņā ko pie dzēriena piejauks un brīnīsies kāpēc nekas nenotiek
Selen, jā, ilgtoši viņas nevar, piekrītu, tāpēc tagad beidzu ar viņām. Bet man tieši nekas no stilnoxa nereibst, it nemaz. Varbūt Tu vēl kaut ko dzer, kas mijiedarbojas or smth. Es jau pie sevis smejos - būs organisms tā pieradis, ka kādreiz kāds klubiņā ko pie dzēriena piejauks un brīnīsies kāpēc nekas nenotiek
escape
| 29.09.2015. - 16:40:15
Es mēģinātu līdzīgi kā ar datoriem. Pievienojot klāt pārbaudei pa vienam faktoram - uzturu, bezmiegu (ieskaitot gultu un veļas materiālus), vienatni, darbu (stresu), fiziskās aktivitātes, hobiju, apģērba materiālus, dzīvesvietu (vainīgi var būt pat apdares un mēbeļu materiāli, ventilācija, piesārņojums, piemēram, dzīvsudrabs kādam kaut kad izlijis). Kad visi aparatūras faktori izslēgti, var ķerties pie programmatūras.
Es mēģinātu līdzīgi kā ar datoriem. Pievienojot klāt pārbaudei pa vienam faktoram - uzturu, bezmiegu (ieskaitot gultu un veļas materiālus), vienatni, darbu (stresu), fiziskās aktivitātes, hobiju, apģērba materiālus, dzīvesvietu (vainīgi var būt pat apdares un mēbeļu materiāli, ventilācija, piesārņojums, piemēram, dzīvsudrabs kādam kaut kad izlijis). Kad visi aparatūras faktori izslēgti, var ķerties pie programmatūras.
janisl202
| 30.09.2015. - 01:10:40
Īstenībā datoriem 99% gadījumu ir vainīga programmatūra, un ar cilvēkiem, man tā šķiet, tas ir pat vēl vairāk. Kaut kā tā cilvēka operētājsistēma ir tā uzbūvēta, ka tajā neeksistē determinētas vērtības un lielākoties pat pašam nav iespējams skaidri saprast kas un kādēļ notiek. Kamēr visi lielās, ka pašnāvniekam var iestāstīt, ka nav par ko taisīt pašnāvību, patiesība ir tāda, ka nav arī kamdēļ dzīvot, griez to monētu uz kuru pusi gribi cilvēka psihē nav starpības starp eiforiju un agoniju un tas ir viegli pārsviesties no vienas galējības otrā un tā ir tendence tiekties uz galējībām, nevis ieturēt stabilu stāvokli. Cilvēks alkst ekstrēmas sajūtas, kaut pats pēcāk vīlē vēnas to dēļ... No vienas puses cilvēks psihe ir uzbūvēta, lai izdzīvotu par jebkuru cenu, no otras puses tā alkst darīt sev galu...
Īstenībā datoriem 99% gadījumu ir vainīga programmatūra, un ar cilvēkiem, man tā šķiet, tas ir pat vēl vairāk. Kaut kā tā cilvēka operētājsistēma ir tā uzbūvēta, ka tajā neeksistē determinētas vērtības un lielākoties pat pašam nav iespējams skaidri saprast kas un kādēļ notiek. Kamēr visi lielās, ka pašnāvniekam var iestāstīt, ka nav par ko taisīt pašnāvību, patiesība ir tāda, ka nav arī kamdēļ dzīvot, griez to monētu uz kuru pusi gribi cilvēka psihē nav starpības starp eiforiju un agoniju un tas ir viegli pārsviesties no vienas galējības otrā un tā ir tendence tiekties uz galējībām, nevis ieturēt stabilu stāvokli. Cilvēks alkst ekstrēmas sajūtas, kaut pats pēcāk vīlē vēnas to dēļ... No vienas puses cilvēks psihe ir uzbūvēta, lai izdzīvotu par jebkuru cenu, no otras puses tā alkst darīt sev galu...
riepa
| 30.09.2015. - 01:14:23
ak tu Dieg’’s, pirms spriedelēt par depresiju-vispirms izlasiet kaut vai tādu elementāru lietu kā-kas ir endogēna, kas ir eksogēna depresija.Un ar ko tās atšķiras kaut vai ))
ak tu Dieg’’s, pirms spriedelēt par depresiju-vispirms izlasiet kaut vai tādu elementāru lietu kā-kas ir endogēna, kas ir eksogēna depresija.Un ar ko tās atšķiras kaut vai ))
riepa
| 30.09.2015. - 01:15:49
KAs te pusportālam depresija, vai ??
Es vislaik domāju, ka tikai man... bet es nečīkstu !!!
KAs te pusportālam depresija, vai ??
Es vislaik domāju, ka tikai man... bet es nečīkstu !!!
escape
| 30.09.2015. - 02:33:57
Žēl, ka ar cilvēku nevar izdarīt kā ar datoru - ievietot cieto disku ar dublējumu no laika, kad viss bija ideāli, un uzreiz saprast, vai vaina dzelzī. Bet var izmantot līdzīgu shēmu: atcerēties, kad ir bijis pēdējais normālais stāvoklis, un kādas izmaiņas dzīvē ir notikušas.
No tiem terminiem un baigās zinātniskās lasīšanas nav nekādas jēgas, ja tāpat ne velna nezina un nav dakteris. Neglīts svešvārds nekādi nepalīdz tam, lai saprastu, vai tie ir ārēji, vai iekšēji faktori. Drīzāk tas traucē un ļauj to visu uzlūkot vel sarežģītāk un negatīvāk. Es tagad daudz par to lasu, jo man nav ne jausmas, kādēļ man nav depresija. Negribu pamosties vienā nejaukā rītā un zaudēt dzīvesprieku. Būs jāmēģina dabūt depresija, šim nolūkam es jau sāku nelāgi ēst, slikti gulēt, minimāli redzēt dienas gaismu un sabiedrību, tuvākajā laikā gaidāms stresiņš.
Žēl, ka ar cilvēku nevar izdarīt kā ar datoru - ievietot cieto disku ar dublējumu no laika, kad viss bija ideāli, un uzreiz saprast, vai vaina dzelzī. Bet var izmantot līdzīgu shēmu: atcerēties, kad ir bijis pēdējais normālais stāvoklis, un kādas izmaiņas dzīvē ir notikušas.
No tiem terminiem un baigās zinātniskās lasīšanas nav nekādas jēgas, ja tāpat ne velna nezina un nav dakteris. Neglīts svešvārds nekādi nepalīdz tam, lai saprastu, vai tie ir ārēji, vai iekšēji faktori. Drīzāk tas traucē un ļauj to visu uzlūkot vel sarežģītāk un negatīvāk. Es tagad daudz par to lasu, jo man nav ne jausmas, kādēļ man nav depresija. Negribu pamosties vienā nejaukā rītā un zaudēt dzīvesprieku. Būs jāmēģina dabūt depresija, šim nolūkam es jau sāku nelāgi ēst, slikti gulēt, minimāli redzēt dienas gaismu un sabiedrību, tuvākajā laikā gaidāms stresiņš.
riepa
| 30.09.2015. - 09:37:22
nu tad lūk, lai saprastu vai vaina "dzelzī" un atšķirtu arī ir tie dumie zinātniskie (medicīniskie) termini .Un pārbaudīt to var ar medicīniskām metodēm nevis sēdēšanu un prātuļošanu geju portālā
nu tad lūk, lai saprastu vai vaina "dzelzī" un atšķirtu arī ir tie dumie zinātniskie (medicīniskie) termini .Un pārbaudīt to var ar medicīniskām metodēm nevis sēdēšanu un prātuļošanu geju portālā
riepa
| 30.09.2015. - 09:40:57
Gribi depresiju ?Pamēģini iztikt kādu gadu bez saules gaismas (vispār!), sadabū vitamīnu trūkumu, un izvairies no jebkāda kontakta ar cilvēkiem (jebkāda!) Negarantēju reultātu-bet vājākiem un jūtīgākiem īpatņiem mož i sanāktu kkas, ja labi pacenšas
Gribi depresiju ?Pamēģini iztikt kādu gadu bez saules gaismas (vispār!), sadabū vitamīnu trūkumu, un izvairies no jebkāda kontakta ar cilvēkiem (jebkāda!)
Negarantēju reultātu-bet vājākiem un jūtīgākiem īpatņiem mož i sanāktu kkas, ja labi pacenšas
escape
| 30.09.2015. - 15:08:17
Man bija izdevies kaut kā vienkāršāk un ātrāk, tikai nepiefiksēju kā.
Man bija izdevies kaut kā vienkāršāk un ātrāk, tikai nepiefiksēju kā.
riepa
| 30.09.2015. - 18:44:42
mja... neaizmirsti stabilākam efektam vēl kādu kredītu paņemt arī un tad aiziet no darba
Nu tad točna-vajadzētu visu kopā saliekot diezgan neslikti izdoties )) Nu tad-vismaz zināsi no kā
mja... neaizmirsti stabilākam efektam vēl kādu kredītu paņemt arī un tad aiziet no darba
Nu tad točna-vajadzētu visu kopā saliekot diezgan neslikti izdoties )) Nu tad-vismaz zināsi no kā
escape
| 01.10.2015. - 00:29:06
No darba jau aizgāju. Līdz ar aiziešanu no darba, pazuda stress. Stress tomēr jāatjauno, būs jāiet tā kārtīgi strādāt. Naudu aizņēmos maksimāli, cik nu var aizņemties cilvēks bez darba, iegādāta dārga aparatūra. Kredītus nekur nedod, bet bankās palikušas kredītkartes ar lieliem limitiem.
No darba jau aizgāju. Līdz ar aiziešanu no darba, pazuda stress. Stress tomēr jāatjauno, būs jāiet tā kārtīgi strādāt. Naudu aizņēmos maksimāli, cik nu var aizņemties cilvēks bez darba, iegādāta dārga aparatūra. Kredītus nekur nedod, bet bankās palikušas kredītkartes ar lieliem limitiem.
escape
| 02.10.2015. - 23:21:52
Man tā būtu labākā metode. No visa varu diezgan vienkārši atbrīvoties vai pievienot, izņemot mīļoto, bet arī tas ir iespējams uz kādu laiku. Autors saka, ka speciālisti un zāles nepalīdz, negatīvais skatījums un paša izvēle ir bullshit, tomēr citi nezkāpēc iesaka tieši tās pašas autora pārbaudītās nelietderīgās metodes. Manējā vismaz kaut cik velk uz ko atšķirīgu un atbilstošu autora kritērijiem.
Man tā būtu labākā metode. No visa varu diezgan vienkārši atbrīvoties vai pievienot, izņemot mīļoto, bet arī tas ir iespējams uz kādu laiku. Autors saka, ka speciālisti un zāles nepalīdz, negatīvais skatījums un paša izvēle ir bullshit, tomēr citi nezkāpēc iesaka tieši tās pašas autora pārbaudītās nelietderīgās metodes. Manējā vismaz kaut cik velk uz ko atšķirīgu un atbilstošu autora kritērijiem.
sexyandcute
| 03.10.2015. - 13:18:44
Tu rakstīji, ka izmēģināts ir viss, bet man tomēr šķiet, ka ir vērts strādāt ar profesionāļiem. Psihoanalīze ir tikai viens, turklāt ļoti specifisks, runas terapijas veids, turklāt tas nebūt ne visiem ir piemērots. Vispār mūsdienu psihoterapijas paradigma ir tāda, ka nav tik nozīmīgi tieši kura virziena terapiju ej, kā tieši terapeita personība. Nu labi, psihoanalīze varētu būt tomēr drusku par krāšņu, bet citādi- svarīgākais ir atrast gudru un sakarīgu terapeitu, un tad 50% no lietas jau būs darīts. Tas, protams, attiecas uz tevi tikai tad, ja atlikušie 50% ir tevī- drusku motivācijas, finansiālo līdzekļu etc.
Lai nu kā, depresiju, stipru nomāktību, skumjas, neko no šī visa nevajadzētu ignorēt un paslaucīt zem tepiķa. Neviens nav pelnījis dzīvot bezcerībā un ellē zemes virsū. Lai sokas!
Tu rakstīji, ka izmēģināts ir viss, bet man tomēr šķiet, ka ir vērts strādāt ar profesionāļiem. Psihoanalīze ir tikai viens, turklāt ļoti specifisks, runas terapijas veids, turklāt tas nebūt ne visiem ir piemērots. Vispār mūsdienu psihoterapijas paradigma ir tāda, ka nav tik nozīmīgi tieši kura virziena terapiju ej, kā tieši terapeita personība. Nu labi, psihoanalīze varētu būt tomēr drusku par krāšņu, bet citādi- svarīgākais ir atrast gudru un sakarīgu terapeitu, un tad 50% no lietas jau būs darīts. Tas, protams, attiecas uz tevi tikai tad, ja atlikušie 50% ir tevī- drusku motivācijas, finansiālo līdzekļu etc.
Lai nu kā, depresiju, stipru nomāktību, skumjas, neko no šī visa nevajadzētu ignorēt un paslaucīt zem tepiķa. Neviens nav pelnījis dzīvot bezcerībā un ellē zemes virsū. Lai sokas!
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.