sarmis
|
30.12.2007. - 10:15:13
Droši vien, katrs cilvēks izvēlas savu nodarbošanos atbilstoši savām spējām. Ja spējas ir pietiekamas, lai darbotos savu interešu sfērā, tad darbs sagādā prieku, baudu un ļauj neapaugt ar rutīnu. Piemēram, ja cilvēkam interesē māksla, taču viņam nav dotas mākslinieciskās spējas, tad nu nekādi viņš mākslas jomā izpausties nevar un jāstrādā tāds darbs, kas , varbūt, nav personiski pārāk interesants. Manuprāt, attieksme pret darbu mainās ar dzīves pieredzes uzkrāšanos. Dzīves laikā katrs mēs izmēģinām dažādas profesionālās nodarbes, līdz nonākam piemērotākajā darba "stacijā". Manuprār, ja cilvēks strādā sev ne visai interesantu darbu, taču saņem apkārtējo cilvēku atzinību un pateicību par veikumu, tad arī var gūt patiesu gandarījumu.
Kādus pāris gadus atpakaļ es pametu visus darbus un sēdēju mājās, sākotnēji domādams, ka būs ļoti jauki būt "brīvam". Pēc 5 mēnešiem šī brīvība bija tā apnikusi, ka atkal metos ar skubu darbos. Jā, tagad varu teikt, ka darbs man ir vajadzīgs pašrealizēšanās dēļ, dzīves satura piepildīšanai. Ir palaimējies, ka strādāju man interesējošu un radošu darbu, kas sniedz gandarījumu, protams, arī labu atalgojumu.