Protests pret pāvesta vizīti Romas universitātē La Sapienza / 20
blue | 19.01.2008. - 05:00:39 | Diskusija lasīta 4381 reizes
Eiropā vislielākās valsts universitātes rektors saņēmis protesta vēstuli, ko parakstījuši 66 kreiso un homoseksuālo aprindu profesori, kuri uzskata, ka "pieprasot obligāto heteroseksualitāti, pāvests noraida zinātnes un kultūras attīstības gadsimtus".
http://www.delfi.lv/news/world/other/...0&com=1
http://www.google.com/search?hl=lv&am...niversitate
Vēlos rosināt klātesošos uz diskusiju sakarā ar šo notikumu...
Atbildes (29)
12
vilx
| 21.01.2008. - 11:13:47
Jāpiekrīt iepriekš Evitas sacītajam , ka Mozaīkā ir dažādi cilvēki gan pēc reliģiskās piederības (es esmu pagāns), nodarbošanās, ādas krāsas un citām pazīmēm. Mozaīka nav reliģiska biedrība. Atvērtrā draudze ir pilnīgi kaut kas cits, neskatoties uz to, ka šīs draudzes gans ir Mozaīkas dibinātājs un biedrs. Reliģiskos jautājumus Mozaīka neskar un nelemj. Taču tiem, kuri ir kristieši, ir tiesības piedalīties ar kristietību saistīto jautājumu apspriešanā.
Jāpiekrīt iepriekš Evitas sacītajam , ka Mozaīkā ir dažādi cilvēki gan pēc reliģiskās piederības (es esmu pagāns), nodarbošanās, ādas krāsas un citām pazīmēm. Mozaīka nav reliģiska biedrība. Atvērtrā draudze ir pilnīgi kaut kas cits, neskatoties uz to, ka šīs draudzes gans ir Mozaīkas dibinātājs un biedrs. Reliģiskos jautājumus Mozaīka neskar un nelemj. Taču tiem, kuri ir kristieši, ir tiesības piedalīties ar kristietību saistīto jautājumu apspriešanā.
grifs
| 21.01.2008. - 16:46:44
maikls - a ko tu teiksi par ziemassvētku dievkalpojumiem, apr jaungada dievkalpojumiem, par 18. novembra dievkalpojumiem tradicionalajās baznīcās - tur taču saskrien visi politikaņi un met krustu, bet kā jau tev norādīja, pat ja dievkalpojums notiek viena diena ar citu svarīgu pasakumu un dievlakpojums tiek veltīts sim pasakumam, tas nevienu brīdi nenozīmē mazak garīguma, jo tapat kā ir cilveki, kam sis dievkalpojums neko nenozīmēs, bus daudz cilveki, kam tas nozīmē. Un tik pat labi, var būt ta, ka sogad atkal pa aprku pastaigājas dazi simtiņi, toties tūkstoši gribēs aiziet uz dievkalpojumu.
Tas, ko sāds dievkalpojums un vispār sādas draudzes darbība parāda, ir tas, ka homoseksuaļi nebūt nav talu no tradicionalajam vērtībām un tās ticības, kas ir ta saucamajiem "normalajiem" cilvekiem. Ta saucamajiem tapēc, ka mes skaidri zinam, ka mes visi esam vienadi un normāli, tikai dazi iedomajas sevi apr normalākiem esam. Un viņu agresija ir tāda, nevis tapēc, ka Praids vai homoseksuāļi apdraudētu viņu vertības, bet viņi baidās no sīs vienlīdzības. Viņi zakā mūs par ķeceriem, jo negrib pieņemt to, ak mūsu ticība ir vienāda, viņi mūs ierobežo, jo negrib pieņemt to, ka mūsu tiesibas ir vienadas. Vinai baidās nevis no mums, bet gan pasi no saviem demoniem, jo ir bailes atzīt, ka līdz šim, neskatoties uz viņu ticību, kas nav nedz pareiza, nedz nepareiza, viņi ir dzīvojusi tumsībā. Ikvienam ir grūti atzīt, ak viņi ir kļūdījušies, un jo ilgak savos maldos vini dzīvo, jo grūtak to ir atzīt, un jo vairak viņi cīnās pret mums, jo grūtak ir atzīt, ak viņu cīņa ir bijusi bezjēdzīga. Bet tāda nu ir ta cilvēku ticības psihologija, baidīties, ka kāds varētu sagraut viņu ticību, bet aizmirst, ka ja kads to spēj, tad viņu ticība nav biusi pietiekosi stipra.
maikls - a ko tu teiksi par ziemassvētku dievkalpojumiem, apr jaungada dievkalpojumiem, par 18. novembra dievkalpojumiem tradicionalajās baznīcās - tur taču saskrien visi politikaņi un met krustu, bet kā jau tev norādīja, pat ja dievkalpojums notiek viena diena ar citu svarīgu pasakumu un dievlakpojums tiek veltīts sim pasakumam, tas nevienu brīdi nenozīmē mazak garīguma, jo tapat kā ir cilveki, kam sis dievkalpojums neko nenozīmēs, bus daudz cilveki, kam tas nozīmē. Un tik pat labi, var būt ta, ka sogad atkal pa aprku pastaigājas dazi simtiņi, toties tūkstoši gribēs aiziet uz dievkalpojumu.
Tas, ko sāds dievkalpojums un vispār sādas draudzes darbība parāda, ir tas, ka homoseksuaļi nebūt nav talu no tradicionalajam vērtībām un tās ticības, kas ir ta saucamajiem "normalajiem" cilvekiem. Ta saucamajiem tapēc, ka mes skaidri zinam, ka mes visi esam vienadi un normāli, tikai dazi iedomajas sevi apr normalākiem esam. Un viņu agresija ir tāda, nevis tapēc, ka Praids vai homoseksuāļi apdraudētu viņu vertības, bet viņi baidās no sīs vienlīdzības. Viņi zakā mūs par ķeceriem, jo negrib pieņemt to, ak mūsu ticība ir vienāda, viņi mūs ierobežo, jo negrib pieņemt to, ka mūsu tiesibas ir vienadas. Vinai baidās nevis no mums, bet gan pasi no saviem demoniem, jo ir bailes atzīt, ka līdz šim, neskatoties uz viņu ticību, kas nav nedz pareiza, nedz nepareiza, viņi ir dzīvojusi tumsībā. Ikvienam ir grūti atzīt, ak viņi ir kļūdījušies, un jo ilgak savos maldos vini dzīvo, jo grūtak to ir atzīt, un jo vairak viņi cīnās pret mums, jo grūtak ir atzīt, ak viņu cīņa ir bijusi bezjēdzīga. Bet tāda nu ir ta cilvēku ticības psihologija, baidīties, ka kāds varētu sagraut viņu ticību, bet aizmirst, ka ja kads to spēj, tad viņu ticība nav biusi pietiekosi stipra.
leonora
| 21.01.2008. - 21:20:51
reliģisko kultu piekopšana ir stulba nodarbe.
Es domāju, ka Dieva nau.
Racingers un arī mūsu pašu Cienīgtevs ir liekuļi kas muļķo tautu ar pekstiņiem.
reliģisko kultu piekopšana ir stulba nodarbe.
Es domāju, ka Dieva nau.
Racingers un arī mūsu pašu Cienīgtevs ir liekuļi kas muļķo tautu ar pekstiņiem.
leonora
| 22.01.2008. - 15:02:48
Mūsu mīļotā laindaf bišķi iepriekš cildinoši raksta par Cienigtēva tā saucamajiem dievkalpojumiem. Manā skatījumā tie nau nekādi dievkalpojumi a ir balagāni. Cienīgtēvs ir patriekts un viņam kalpošana ir liegta LELB ietvaros. Es vairāku gadu garumā centos noskaidrot kādu konfesiju pašlaik pārstāv Cienīgtēvs ar savu fanu klubu, bet, diemžēl, man tas vēl līdz šim nau izdevies.
Tikpat labi es arī varu ietīties paltrakā un veikt itkā svētdarbības, nosaukt tās par dievkalpošanu.
Vai tad tas arī būtu dievkalpojums?
Mūsu mīļotā laindaf bišķi iepriekš cildinoši raksta par Cienigtēva tā saucamajiem dievkalpojumiem. Manā skatījumā tie nau nekādi dievkalpojumi a ir balagāni. Cienīgtēvs ir patriekts un viņam kalpošana ir liegta LELB ietvaros. Es vairāku gadu garumā centos noskaidrot kādu konfesiju pašlaik pārstāv Cienīgtēvs ar savu fanu klubu, bet, diemžēl, man tas vēl līdz šim nau izdevies.
Tikpat labi es arī varu ietīties paltrakā un veikt itkā svētdarbības, nosaukt tās par dievkalpošanu.
Vai tad tas arī būtu dievkalpojums?
venuss
| 22.01.2008. - 15:35:46
Skumjš strāsts par reliģijas postu . Bij man paziņa . Lielisks celtnieks , kļuva par darbu vadītāju ar labu algu un dienesta auto . Pēc kāda laika sapinās ar baznīcu . Atmeta pīpēšanu , un arī darbu . Aizgāja baznīcas kalpībā . tagad par dažiem grašiem kalpo baznīcai un dzīvo uz sievas rēķina . Baznīca viņam ir visa dzīve . Ne vairs ģimene , ne bērni ...
Skumjš strāsts par reliģijas postu . Bij man paziņa . Lielisks celtnieks , kļuva par darbu vadītāju ar labu algu un dienesta auto . Pēc kāda laika sapinās ar baznīcu . Atmeta pīpēšanu , un arī darbu . Aizgāja baznīcas kalpībā . tagad par dažiem grašiem kalpo baznīcai un dzīvo uz sievas rēķina . Baznīca viņam ir visa dzīve . Ne vairs ģimene , ne bērni ...
rendija
| 22.01.2008. - 20:30:06
Homoseksuāļu mēģinājumi pieslieties tradicionālajai baznīcai, tīri no mana subjektīvā sktpunkta, ir tikpat liels nonsens kā Ļedjajeva dramatiskā pulciņa sanākšana.
Tomēr, teorētiski, kas ļauts vienam, nevar tikt liegts otram. Un, ja paskatās, kā Ļedjajevs vārās homoseksuāļu sakarā, jāsāk domāt, ka viņs baidās no konkurences. :)
Homoseksuāļu mēģinājumi pieslieties tradicionālajai baznīcai, tīri no mana subjektīvā sktpunkta, ir tikpat liels nonsens kā Ļedjajeva dramatiskā pulciņa sanākšana.
Tomēr, teorētiski, kas ļauts vienam, nevar tikt liegts otram. Un, ja paskatās, kā Ļedjajevs vārās homoseksuāļu sakarā, jāsāk domāt, ka viņs baidās no konkurences. :)
evitag
| 23.01.2008. - 13:30:13
Zetons par terminu "Ledjajeva dramatiskais pulcinjs"! ;) Noteikti izmantosu so apzimejumu, loti trapigi ;).
Zetons par terminu "Ledjajeva dramatiskais pulcinjs"! ;) Noteikti izmantosu so apzimejumu, loti trapigi ;).
12
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.