maikls
|
26.01.2008. - 22:30:33
Kā es to sapratu, tad ECT spriedums tikai pasaka to, ka katrs gadījums ir individuāli izvērtējamns un ka cilvēka piederība tādai vai citādai grupai, kas konkrētā sabiedrībā ir mazākumā, nevar kalpot par iemeslu, lai viņu noraidītu.
Ja skatās tīri statistiski un zinātniski, ja ņem vērā tikai faktus, nevis subjektīvas interpretācijas par ētiku, morāli un pareizību, tad homoseksuāliem cilvēkiem adopcijas jautājumā būtu jādod priekšroka, jo par heteroseksuāliem vecākiem ir zināms, ka samērā daudzi no viņiem mēdz izturēties vardarbīgi, pazemo, teorizē savus bērnus, izmanto viņus savu kaprīžu apmierināšanai utt. Protams, tas tā vairāk pa jokam nekā nopietni, vēlējos tikai norādīt uz to, ka negatīvā attieksme pret homoseksuāliem vecākiem nav argumentēta un ir pilnīgi subjektīva, to veido iedomas un aizspriedumi. Jo katrs gadījums ir individuāls, uz ko norāda arī ECT, tādēļ es nesaprotu, kā saprātīgs cilvēks var izteikt vispārīgu apgalvojumu, ka homoseksuāli cilvēki nevar būt labi vecāki vai ka viņi bērnu iespaidos negatīvi.
Ja jau sabiedrība par pieņemamu uzskata situāciju, kad bērns uzaug pie viena vecāka, pie tālākiem radiniekiem (piemēram, vecāsmātes) vai bērnu namā, kā vispār var būt runa, ka visi homoseksuāļi būs sliktāki? Es tiešām nesaprotu. Un vēl mazāk saprotu tos cilvēkus, kas paši ir homoseksuāli, bet pievirnojas šim, manuprāt, absurdajam viedoklim, ka geji un lezbietes a priori nevar būt labi vecāki, - šāds uzskats laikam ir kādu mazvērtības kompleksu un mazohisma rezultāts, vai arī radies no nepārvarames vēlmes pievienoties pelēkajai masai, smelties savu identitāti tur.