stelss
|
08.04.2007. - 14:37:50
Inčukalna pazemes gāzes krātuve
Nodota ekspluatācijā: 1968.gada 9.augustā
Kopējā ietilpība: 4,46 miljardi kubikmetru dabasgāzes,
t.sk. 2,14 miljardi kubikmetru bufergāzes,
2,32 miljardi kubikmetru aktīvās gāzes
Platība: 23,2 kvadrātkilometri
Izvietojums: Rīgas rajona Sējas, Krimuldas un
Inčukalna pagastu robežā
Juridiskais statuss: a/s "Latvijas Gāze"
Ekspluatācijas un tehniskā
departamenta struktūrvienība
Kā radās pazemes gāzes krātuve Inčukalnā?
Pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija tika iekļauta Padomju savienībā, atsākās ģeoloģijas darbi, kas tika uzsākti 19.gadsimtā, kad tika apsekoti Cariskās Krievijas pazemes slāņi, lai izzinātu, vai teritorijā esošie ieži neslēpj kādas nebūt dabas bagātības. Šoreiz jau bija izvirzīts konkrēts mērķis noskaidrot vai Latvijas un pārējo Baltijas valstu pazemes iežos atrodas naftas vai gāzes krājumi. Piecdesmito gadu sākumā ģeologi nonāca pie secinājuma, ka visai plašā teritorijā dažādos dziļumos (no 300 līdz 2200 m) cauri visai Baltijai līdz Krievijai stiepjas poraina smilšakmens slānis jeb plasts, kurā it kā varētu atrasties gāze vai nafta. Veicot kontroles urbumus un izveidojot precīzas ģeoloģijas kartes, izrādījās, ka šajā iezī neatradās ne gāze, ne nafta, tomēr tas viscaur bija piesūcies ar gruntsūdeņiem. Pētījumu rezultātā atklājās, ka Inčukalna apkaimē 700 m dziļumā esošais smilšakmens slānis veido tādu kā sava veida cepuri, turklāt no abām pusēm ir ieskauts ar gāzi necaurlaidīgu iežu slāņiem. Sešdesmitie gadi Padomju Savienībā iezīmējās ar plašo vissavienības gazifikācijas programmu, proti - sāka risināt jautājumu par gāzes krātuvju izbūvi, kurās vasarā, kad maģistrālā gāzes vada noslodze krietni sarūk, varētu sasūknēt ziemai nepieciešamos gāzes apjomus. 1962.gadā tika izdota pavēle uzsākt zinātniski pētnieciskos darbus par iespējamās krātuves izbūvi. 1966.gada 26.maijā, pēc bijušās PSRS Ministru padomes rīkojuma, sākās Inčukalna pazemes gāzes krātuves celtniecība. 1968.gada 9.augustā būvdarbi tika pabeigti, bet nākamā gada vasarā krātuvē tika iesūknēti 92 miljoni kubikmetru dabasgāzes, kura tolaik tika saņemta no Ukrainas. Krātuves loma ievērojami palielinājās 1972.gadā, kad Latvijā tika pabeigta maģistrālā gāzes vada būvniecība no Rietumsibīrijas.
Kādēļ visnotaļ plašajā reģionā starp Baltijas jūru un Krieviju, kur atrodas porainais smilšakmens, nav ierīkotas citas gāzes krātuves? Ģeoloģiskie pētījumi rāda, ka tieši Latvijas teritorijā porainā smilšakmens slāņi atrodas krātuvju ierīkošanai optimālajā dziļumā apmēram 700 - 800 m zem zemes. Igaunijā tie ir krietni tuvāk zemes virskārtai - apmēram 300 metru dziļumā, kas ir par maz, lai gāzes krātuve lielā spiediena dēļ būtu droša. Savukārt Lietuvā un Krievijas teritorijā šie slāņi ir pārāk dziļi - 2200 līdz 3000 m zem zemes. Jāatzīmē, ka Latvijā šādas cepures, kurās iespējams uzglabāt dabasgāzi, atrodas vēl 11 vietās, un to kopējā ietilpība pārsniedz 70 miljardus kubikmetru.