janisl202
|
03.09.2008. - 02:27:41
arturo40 - esmu redzējis tik daudz, ka nekas mani vairs nepārsteidz un dzīve bez pārsteigumiem sāk apnikt... vienkārši es zinu par daudz, jūtu par daudz, gribās dažkārt mieru... īpaši kad es zinu kāds tas ir, esmu reiz ielūkojies aiz tā nāves priekškara, toreiz man bija daudz nepabeigtu darbu, kamēr šobrīd viss ir tik noslēgts, tik pilnīgs, man būtu jācīnās, bet par ko? Esmu ieguvis šajā dzīvē visu ko vēlējos, pat vairāk un tagad nezinu ko vēlēties.
Melnās un baltās maģijas atšķirība ir pirmām kārtām darbības principā - uzbrūkošs kā melnajai maģijai vai sargājošs kā baltajai. Tāpat arī enerģijas plūsmu virzienos, melnajā tas ir uz sevi, baltajā uz pasauli, melnās maģijas kulminācija ir kad tās nesējs konsumē visumu paliek vien absolūta tumsa, baltās maģijas kulminācija ir kad tās nesējs iziet tukšumā un aizdedz tur jaunu visumu. Protams, abi galējie lielumi tiek sasniegti vien tad, kad sāc līdzināties Dievam... baznīcas kliedz, bet patiesība ir tāda, ka Dievs pēc savas sejas un līdzības nav radījis lupatas un kādam šai pasaulē ir lemts kļūt tādam kā Viņš... cilvēki nav tik vāji un bezpalīdzīgi kā viņiem to mēģina iestāstīt tie, kas izmantojot šo iedomāto vājumu manipulējot valda. Vai Dievam ir vajadzīga baznīca? Protams, ka nē, tā ir vajadzīga tikai bezpalīdzīgām lupatām. Ja runā par labu un ļaunu - ne baltā maģija ir laba, ne melnā ļauna, labi un ļauni ir vien darbi, kurus ar tām paveic, var izdziedēt briesmoni cilvēka miesās un tādējādi nest lāstu pasaulei, var šo pašu briesmoni nobeigt, atbrīvojot pasauli. Tiesa gan tā robeža ir ļoti šaura... ne velti saka, ka ceļš uz elli ir bruģēts labiem nodomiem.