Lietotājs
Parole

Teātris no Izraēlas par dzimuma identitāti / 40


danone | 01.06.2009. - 16:34:24 | Diskusija lasīta 7880 reizes

Otrdien, 2. jūnijā kinogalerijas "K-Suns" telpās plkst. 19.00 būs iespēja noskatīties kāda Izraēlas teātra lugu par dzimuma identitāti. Tā kā neesmu ievērojis transpersonas LGBT Kino dienās uz filmām, kas skar šo jautājumu, varbūt varu cerēt, ka tomēr kāds atnāks uz šo pasākumu. Izrāde būs samērā vienkāršā angļu valodā, pēc tās būs iespēja diskutēt ar aktieriem un režisoru.
Atbildes (67)
1234
danone | 07.06.2009. - 18:06:28

Ari Almodovara repertuārā ir filmas, piemēram, par geju attiecībām. Līdz ar to tās automātiski nonāk kategorijā LGBT tematikas kultūra. Tas gan nenozīmē, ka šīs filmas neiekrīt nevienā citā kategorijā. Jebkuru mākslas darbu var uzskatīt par kvalitatīvu vai nekvalitatīvu, dziļu vai ne. Tas nekādā gadījumā nav atkarīgs no temata. Ja runājam par mākslas darbiem tieši par dzimuma identitāti, varu, piemēram, ieteikt noskatīties argentīniešu filmu XXY par kādu 15-gadīgu interseksuālu personu. Šī filma ir saņēmusi vismaz 20 dažādas balvas par labāko filmu, aktieriem utl. ļoti daudzos pasaules kinofestivālos un tas ir izņemot daudzos tieši LGBT kinofestivālus, kur tā, protams, arī tika rādīta. Tā kā tas, ka šī filma specifiski izskata dzimuma identitātes jautājumus, nebūt neliecina, ka tā ir nekvalitatīva.
feride | 07.06.2009. - 18:34:37

tam es piekrītu, ka kvalitāte nav atkarīga no temata. taču jebkuru tematu var atklāt vai nu plakanā vai daudzdimesionālā veidā. un tā diemžēl ir sagadījies, ka vairums filmu, kas tiek apzīmētas kā LGBT man šķiet atklātas tieši "plakanā veidā". bet kā jau teicu - tas ir gaumes jautājums.   
attiecībā uz Almodovaru - viņa filmas ir kaut kas vairāk nekā tikai par geju attiecībām, tāpēc tās uzskatu par mākslinieciski augstvērtīgām.
danone | 07.06.2009. - 18:51:56

Kā es jau teicu - viens otru neizslēdz. Neviens viendimensionāls mākslas darbs nekad nevar būt īpaši dziļš. Es vienkārši nepiekrītu tam, ka mākslas darbi, kuru galvenais temats ir LGBT vai arī dzimuma identitātes jautājumi uzreiz jāliek kategorijā "nekvalitatīvi un ne īpaši dziļi". Tie, kas savā laikā kino un teātrī sāka runāt par visiem šiem jautājumiem, bija cilvēki bez finansējuma un šī temata dēļ atstumti no mainstream mākslas, kurai bija visa nauda. Tajā pašā laikā, tādi režisori kā Dereks Džarmens, kas īpaša finansējuma 70-ajos un 80-ajos gados veidoja mākslas filmas tieši par LGBT tematiku, šodien tiek uzskatīti par kino klasiķiem. Šodien situācija, vismaz Rietumvalstīs, ir nedaudz savādāka. Arī profesionālie investori ir sapratuši, ka šeit ir niša un tādēļ, piemēram, ražo kino plašajām geju un lesbiešu masām, kura kvalitāte ir tik pat augsta kā vidusmēra amerikāņu DVD relīzēm. Īpaši lielas atšķirības starp hetero širpotrebu un to, kas ir domāts LGBT cilvēkiem, nav, jo pēc augstas kvalitātes un dziļuma tiecas tikai neliela potenciālo skatītāju daļa. Bet vēlreiz atkārtošu, ka ir pilnīgi nepareizi teikt, ka, ja mākslas darba centrālā tēma ir par geju vai lesbiešu attiecībām, tad tas nevar būt mākslinieciski augstvērtīgs!
vaira-x | 07.06.2009. - 20:12:21

Šī ziņa ir deaktivizēta
vaira-x | 07.06.2009. - 20:19:10

Šī ziņa ir deaktivizēta
alderss | 07.06.2009. - 20:52:05

vaira-x paldies par draudiem!Par laimi LR likumos ir sis tas par to minets!Gaidi "cieminus",krasota blondine-rasiste!Urla!
vaira-x | 07.06.2009. - 21:46:42

Nu re, tu jau draudi!! Iepūt man!!     Bet teātris ir laba lieta, ja par diskusiju!!    
vaira-x | 07.06.2009. - 21:59:38

Šī ziņa ir deaktivizēta
leonora | 07.06.2009. - 22:05:05

tas danone dzēš ārā tekstus - augstprātīgs tips, kas mētā baigo gudrīti.
Fui.
vaira-x | 07.06.2009. - 22:13:47

Alderss!! Urla ir mūsdienu latviešu valodā, jauniešu leksikā lietots
vārds, ar ko parasti apzīmē neattīstītu jaunieti vai krievu tautības
cilvēku, kas ģērbies treniņtērpā. Iespējams, vārds "urla" ir cēlies no krievu vārda oрёл (ērglis) kā ironiska metafora, jo 20. gadsimta 90. gadu sākumā par oрёл sevi esot dēvējušas ar noziedzību saistītas ietekmīgas personas. Pastāv arī cits uzskats, kura autors ir Jevgēņijs

Redzi... jaunietis es neesmu, krievs arī un cietumi arī nav mana stiprā puse! Lasi bērniņ vairāk!    
feride | 07.06.2009. - 22:21:43

vispār jau mēs runājām par dzimumidentitātes jautājumiem un latviešu teātri, bet šī līnija nez’ kāpēc noplaka    

un lai nebūtu pārpratumu, es nelieku neko automātiski nevienā kategorijā. teicu, ka pēc manas pieredzes, lielāko daļu no filmām, ko esmu redzējusi, marķētas ar LGBT zīmi, nav īpaši mākslinieciski augstvērtīgas.

runājot par Džārmenu un citiem neatkarīgā kino režisoriem - viņiem nav bijis vajadzības startēt ar saviem darbiem zem LGBT karoga, jo viņu māksla ir pašpietiekama. un no kurienes uzskats, ka Džārmena filmās galvenā tēma ir LGBT??

lūk, fragments no kinokritiķa Normunda Naumaņa recenzijas par Džārmena filmu "Karavadžo":

"Mirstošajam renesanses ģēnijam gleznotājam Karavadžo acu priekšā nozib spilgtākie dzīves un radīšanas mirkļi… Būdams profesionāli izglītojies vizuālajās mākslās un praktizējies pie viena no spilgtākajiem britu kempa (provokatīva estetizēta kiča) meistariem Kena Rasela, Džārmens fascinējošā vizuālā greznībā uzbur himnu grēcīgajam ķermeņa un baudu kultam kā cilvēka ciešanu galvenajam avotam. Konflikts starp miesu un garu nav atrisināms. Kaut arī filmā nenoliedzami skan homoerotiski motīvi (gleznotāja greizsirdība uz savu galveno modeli kā mākslinieka privātīpašumu vīrišķīgā aktiera Š.Bīna veidolā), ar AIDS mirušais režisors neierobežojas skaistas, kaut šokējošas gejfilmas formātā, provocējot katru skatītāju domāt par mākslas upuriem uz dzīves altāra — vai bija vērts? Džārmena atbilde — ir gan!"

Patiesa un dziļa māksla sniedzas pāri kategorijai "LGBT"    
freshet | 07.06.2009. - 22:30:44

feride,vai nevarat pateikt,kur internetaa to filmu "Karavadzo"var atrast?
feride | 07.06.2009. - 22:50:32

var mēģināt pagūglēt internetā, taču šaubos, ka būs brīvi pieejama... es to savulaik redzēju kinoteātrī. ja grib noskatīties legāli, alternatīvas ir: atrast cilvēku, kam tā filma ir mājās un aizņemties, vai, ja ļoti gribas redzēt - pasūtīt amazon.com
vai gaidīt kādu festivālu, kad to atkal rādīs.   
alderss | 07.06.2009. - 23:22:13

to vaira-x,piedod,omit,lai tev labs miedzins... tava vecuma jau drosi vien gruti iemikt pa naktim    
alderss | 07.06.2009. - 23:22:59

sorry-drukas kluda varda "iemikt",vajadzeja-iemiGt...
tas lai vaira-x necel traci par manam valsts valodas zinasanam    
vaira-x | 07.06.2009. - 23:42:29

Labi Alders, man miedziņš labs, bet ja tu novēli, tad būs vēl labāks!! Bet par to omīti (komplimentu)... par to man vēl atrausies!!!!       
ineta | 07.06.2009. - 23:52:48

Grūti saskatīt kādu būtisku atšķirību starp abiem minētajiem terminiem. Personas dzimum-/seksuālā identitāte būtu atbilde uz jautājumu "kas es esmu pēc dzimuma"; parastā atbilde būtu "vīrietis" vai "sieviete", vai kas specifiskāks (piemēram, "androgīns").

Šajā diskusijā laikam ar "seksuālo identitāti" daži apzīmē to, ko parasti sauc par orientāciju. Varbūt tas nav gluži precīzi.
danone | 08.06.2009. - 13:56:38

leonora, es neesmu izdzēsis nevienu komentāru, kaut vai attiecībā uz tavējiem man tāda vēlme ir bijusi. Esmu tikai deaktivizējis dažus no vaira-x, jo tie nu galīgi neiet kopā ar šo diskusiju.

ineta, jaukt kopā dzimuma identitāti un seksuālo identitāti Latvijā ir pierasta lieta. Šie ir divi atšķirīgi jēdzieni, kas savā starpā, protams, ir saistīti. Tas, ka esmu gejs, manā gadījumā nekādā veidā nenozīmē, ka nejūtos kā vīrietis. Personīgi man dzimumidentitāte nekad nav bijis aktuāls jautājums. Lielākā daļa transvestītu patiesībā ir hetero vīrieši, kam nekad nav bijusi tieksme uz savu dzimumu. Tā kā tici man, šie ir divi dažādi jēdzieni, kurus nevajadzētu jaukt kopā!
vaira-x | 08.06.2009. - 20:29:57

Danone, kāpēc jāizdzēš bija mana ziņa, kur aizsūtījui linku, kā atrast un ierakstīt ferides pieminēto filmu??    
alderss | 08.06.2009. - 21:07:58

Tā ir cenzūra pret vairu-x!!!   
1234
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti  |   Reklāma  |   Lietošanas noteikumi  |  Privātuma politika  |  

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.