oomny
|
11.11.2009. - 03:40:49
nez vai ieraksti vairākus mēnešus vecā tēmā būs noderīgi tās autorei, bet nu šausmīgi gribas pastāstīt. ļoti aizkustināja kidbig stāsts.
man, līdzīgi kā kidbigam, daļa radinieku jau smilšu kalniņā, un tajā virzienā raustīšanās "kas nu būs, ja atklāšos" līdz ar to ir laimīgi izbeigusies. taču atlikušajai daļai arvien neesmu pateicis "man patīk puiši". dzīvoju atsevišķi, ikdienā kontaktu nav, un it kā nav nekādas vajadzības vairs ko slēpt, jo, pat ja tas nozīmētu sabojātas attiecības, tas man nebūtu nekāds sāpīgais zaudējums, bet nav arī nekādas vajadzības kaut ko teikt, tā nu tā tēma ir palikusi karājamies gaisā. nav ko zaudēt, bet nav arī ko iegūt, tātad neredzu nekādu jēgu to lietu kustināt. ja kādreiz no radinieku puses uzpeld kaut kādi mājieni, piemēram, man tiek stāstīts "satiku tāda un tāda tava bērnības drauga vecākus, zini, tas tavs draugs ir apprecējies un viņam ir tik un tik bērni" un jautāts, ko es tāds vecpuisis, tad atbildu, ka mīlu tak nevar ieplānot, kad atnāks, tad atnāks. un nav arī sevišķi melots - man jau arī sievietes patīk. khm, tikai puiši kaut kā biežāk gadās. ir arī dažas draudzenes radiniekiem atrādītas. stresa nav.
eh, aizraujoši tomēr sēdēt uz žoga!
(termins no senseniem laikiem, kad te vienā diskusijā viens gejs biseksuāļus kritizēja un lamāja par uz žoga sēdētājiem)