vienradzis
|
05.09.2014. - 20:42:44
Teikšu no pieredzes iz dzīves.
Kādēļ es nogriezu matus?
Atbilde ir pavisam vienkārša : Man tie traucēja un tie bija galīgi lieki.
Jau no pašas bērnības esmu bijusi puiciska un gadiem ejot tas nemainījās. Domāšana, intereses un ģērbšanās stils ar katru gadu ar vien vairāk mainījās līdz es sapratu, ka jā... Man patīk meitenes un tad, laikam ejot tas mainījās vēl kardinālāk.
Kad nogriezu īsus matus, tad es sevī sāku pamanīt vienu, pavisam, savādu lietu. Ik reizi, kad man mati sāka ataugt un bija garāki neka man ir parasti manī parādās savādas emocijas, esmu nelaimīga un iekšienē ir tiešām liels smagums. Un tad jā, runāju ar draudzeni, kurai arī ir īsi mati. Izspriedām to, ka mati savā veidā, tā kā ’’Uzglabā informāciju’’. Un tā tik tiešām ir. Jo pašlaik man mati ir salīdzinoši īsi, nesen nogriezu un vismaz mēnesi es varēšu dzīvot mierīgi.
Es nebūtu izvēlējusies sev šādu tēlu, ja tā nejustos mana dvēsele. Šādi es jūtos kā ES un šķiet, ka tieši šādai man jāiet sabiedrībā, jāiepazīst cilvēki, jo es viņiem liekos pietiekami interesanta. Jā, varbūt, pirmais iespaids nav par mani no spožākajiem, bet cilvēki, mani iepazīstot saprot cik daudz labu īpašību manī ir.
Un kāda gan nozīme kāda cilvēkam ir āriene? Galvenais, lai viņš ir kopts un paurī ir kaut kas lādzīgs.
Par šo tēmu tiešām varētu runāt un runāt, jo tēma ir ļoti plaša, bet šis ir virspusēji tas, ko vēlējos piebilst pie šīs diskusijas.