Mūsu latviskie nosaukumi / 60
vilx | 09.01.2008. - 21:37:55 | Diskusija lasīta 11224 reizes
Sveiki! Cik atminos, tad jau vecā skata tīmekļvietnē bija apspriede, par to, kā mēs paši sevi varētu saukt latviski, jo pašlaik lietojam aizguvumus no angļu, latīņu, vācu un sengrieķu valodas. Esmu ilgāku laiku domājis, kā trāpīgi izveidot latviskus nosaukumus dažādas dzimumtieksmes cilvēkiem, un nonācu pie šāda priekšlikuma:
gejs = vīrnieks
lesbiete = sievniece
biseksuālis = vīrsievnieks, sievvīrnieks (salikteņa otrā daļa nosaka to, kam vairāk dod priekšroku)
biseksuāle = vīrsievniece, sievvīrniece (salikteņa otrā daļa nosaka to, kam vairāk dod priekšroku)
heteroseksuālis = sievnieks
heteroseksuāle = vīrniece
transseksuālis = pārejnieks (virzienā no sievietes uz vīrieti), pārejniece (virzienā no vīrieša uz sievieti).
Protams, ka ne visiem pirmajā brīdī šādi nosaukumi būs pieņemami, bet labprāt uzklausītu arī citus priekšlikumus, lai mēs vienreiz varam saņemties un LZA Terminoloģijas komisijai piedāvāt apstiprināt latviskus nosaukumus, kas nevienam nebūtu aizskaroši un pietiekami labi bez plašāka paskaidrojuma izteiktu apzīmēto jēdzienu.
Atbildes (71)
vilx
| 13.01.2008. - 22:48:24
Danone: protams, ka visas indoeiropiešu valodas kādreiz ir radušās no vienas pirmvalodas - sanskrita, kuram lietuviešu un latviešu valoda ir vistuvākā, mazāk mainījusies laika gaitā. Latviešu protams ir vairāk mainījusies nekā lietuviešu. Un ir arī vēsturiskā citu valodu ietekme. Šobrīd notiekošā angļu valodas ietekme nav dabisks process. Anglismi tiek burtiski uzspiesti, un daudzi tos arī pieņem. Tas nozīmē tikai to, ka cilvēki nespēj vairs domāt savā valodā. Nevar tā vienkārši pieņemt visu svešo.
Dators, starp citu, ir latīņu valodas vārds. Un laika gaitā tā izruna arī var pielāgoties latviešu valodas izrunai, kā tas agrāk jau ir noticis ar vācu valodā aizgūtajiem vārdiem, kurus vācu valodas nepratējs pat nespēj atpazīt. Vārdu skola diez vai kāds (izņemot latgaliešus) izrunās ar patskani o. Bet arī šis vārds ir aizguvums. Un pieņemu, ka pēc 100 gadiem arī datuors arī daudziem liskies pašsaprotams, ja to izrunās latviski. Atcerēsimies, ka literārajai latviešu valodai nav raksturīgas skaņas h, f un īsais un gaŗais patskanis o.
Jo vairāk mums būs savas cilmes vāru, jo bagātāka būs valoda un vairāk un trāpīgāk spēsim pateikt savas domas.
Danone: protams, ka visas indoeiropiešu valodas kādreiz ir radušās no vienas pirmvalodas - sanskrita, kuram lietuviešu un latviešu valoda ir vistuvākā, mazāk mainījusies laika gaitā. Latviešu protams ir vairāk mainījusies nekā lietuviešu. Un ir arī vēsturiskā citu valodu ietekme. Šobrīd notiekošā angļu valodas ietekme nav dabisks process. Anglismi tiek burtiski uzspiesti, un daudzi tos arī pieņem. Tas nozīmē tikai to, ka cilvēki nespēj vairs domāt savā valodā. Nevar tā vienkārši pieņemt visu svešo.
Dators, starp citu, ir latīņu valodas vārds. Un laika gaitā tā izruna arī var pielāgoties latviešu valodas izrunai, kā tas agrāk jau ir noticis ar vācu valodā aizgūtajiem vārdiem, kurus vācu valodas nepratējs pat nespēj atpazīt. Vārdu skola diez vai kāds (izņemot latgaliešus) izrunās ar patskani o. Bet arī šis vārds ir aizguvums. Un pieņemu, ka pēc 100 gadiem arī datuors arī daudziem liskies pašsaprotams, ja to izrunās latviski. Atcerēsimies, ka literārajai latviešu valodai nav raksturīgas skaņas h, f un īsais un gaŗais patskanis o.
Jo vairāk mums būs savas cilmes vāru, jo bagātāka būs valoda un vairāk un trāpīgāk spēsim pateikt savas domas.
grifs
| 14.01.2008. - 00:27:47
Nu - es tomēr gribētu aizstāvēt danone - jā - vēsturiski varbūt latviešu valodā ir daudz kas nebijis, un daudz kas nav paredzēts, bet jādomā ir par tagadni un par nākotni, nevis par pagātni, citādāk tiešām - atgriezīsiemies pie aizvēstures pirmatnējo cilvēku bubināšanas un zīmju valodas.
Vilx - tu jau pats saki - cilvēki pārņem angliskojumus. A kas gan tur slikts? Gluži pretēji tevis teiktajam, cilvēki ļoti labi viens otru saprot, un tas, ka tiem vispār neprasās pēc īpašiem valodnieku veidotiem latviskojumiem ir tam tikai apstiprinājums. Ja tautai nav nepieciešami latviskojumi, tad mākslīgi radīti valodnieku kabinetos tie neieviesīsies un valoda būs tāda, kādu to vēlas redzēt tauta, nevis kā būtu pareizi.
Un sanāk arī tāda kā pretruna tevis teiktajā. Tu pats saki, ka daudzi vārdi pagātnē ir transformējušies no Vācu valodas (gan jau arī Zviedru un Krievu arī). Tad kāpēc, lai tas nenotiktu arī ar angļu izcelsmes vārdiem? Patiesībā tas jau arī notiek pašlaik.Kaut vai kā piemēru minēšu vārdu - Kancelēt (Cancel) - līdzība patiesībā ir diezgan attāla, vismaz rakstībā, tāpēc latvieši to saprot, sabvukārt Angļi (kuriem to vislabāk vajadzētu saprast) nē. Tad nu lūk - kāda gan nozīme izcelsmei, ja tik un tā vārds tranformējas par valodā vieglāk izrunājamu vārdu?
Principā tas kā es iedomājos valodnieku darbu ir šādu vādu apkopošana un analīze - proti - ja vienas lietas apzīmēšanai izmanto vairākus terminus, izvēlēties biežāk lietoto - piemērs - kartupeļi, tupeņi, buļbas - kas apzīmē vienu lietu, bet oficiālais termins ir kartupeļi. A kurš tad no šiem būtu latviešu valodā pareizākais - lietoti ta tiek visi.
Nu - es tomēr gribētu aizstāvēt danone - jā - vēsturiski varbūt latviešu valodā ir daudz kas nebijis, un daudz kas nav paredzēts, bet jādomā ir par tagadni un par nākotni, nevis par pagātni, citādāk tiešām - atgriezīsiemies pie aizvēstures pirmatnējo cilvēku bubināšanas un zīmju valodas.
Vilx - tu jau pats saki - cilvēki pārņem angliskojumus. A kas gan tur slikts? Gluži pretēji tevis teiktajam, cilvēki ļoti labi viens otru saprot, un tas, ka tiem vispār neprasās pēc īpašiem valodnieku veidotiem latviskojumiem ir tam tikai apstiprinājums. Ja tautai nav nepieciešami latviskojumi, tad mākslīgi radīti valodnieku kabinetos tie neieviesīsies un valoda būs tāda, kādu to vēlas redzēt tauta, nevis kā būtu pareizi.
Un sanāk arī tāda kā pretruna tevis teiktajā. Tu pats saki, ka daudzi vārdi pagātnē ir transformējušies no Vācu valodas (gan jau arī Zviedru un Krievu arī). Tad kāpēc, lai tas nenotiktu arī ar angļu izcelsmes vārdiem? Patiesībā tas jau arī notiek pašlaik.Kaut vai kā piemēru minēšu vārdu - Kancelēt (Cancel) - līdzība patiesībā ir diezgan attāla, vismaz rakstībā, tāpēc latvieši to saprot, sabvukārt Angļi (kuriem to vislabāk vajadzētu saprast) nē. Tad nu lūk - kāda gan nozīme izcelsmei, ja tik un tā vārds tranformējas par valodā vieglāk izrunājamu vārdu?
Principā tas kā es iedomājos valodnieku darbu ir šādu vādu apkopošana un analīze - proti - ja vienas lietas apzīmēšanai izmanto vairākus terminus, izvēlēties biežāk lietoto - piemērs - kartupeļi, tupeņi, buļbas - kas apzīmē vienu lietu, bet oficiālais termins ir kartupeļi. A kurš tad no šiem būtu latviešu valodā pareizākais - lietoti ta tiek visi.
vilx
| 14.01.2008. - 08:14:09
Nepiekrītu, ka kancelēt būtu vajadzīgs ar šādu nozīmi, ja ir pašcilmes vārds atcelt. Tur, kur jau ir latviešu vārdi, es nekādi nepiekritīšu, ka vajadzētu ievazāt citvalodu atdarinājumus. Varbūt kancelēt tev neskan tik nepierasti, jo ir lietvārds kancele, kas gan nāk no vācu valodas . Cerams, ka Grifs zina, ko tas nozīmē... Līdz ar to, ja ir šāds darbības vārds, tad tas cilvēkiem, kuri gadsimtiem zina, kas ir kancele, liktu domāt, ka kancelēt varētu būt sludināšana no kanceles, nokāpšana vai uzkāpšana kancelē :D. Pirms tiek izteikts kāds šāds priekšlikums, ir jāpaskatās jau esošajā valodas krājumā.
Nepiekrītu, ka kancelēt būtu vajadzīgs ar šādu nozīmi, ja ir pašcilmes vārds atcelt. Tur, kur jau ir latviešu vārdi, es nekādi nepiekritīšu, ka vajadzētu ievazāt citvalodu atdarinājumus. Varbūt kancelēt tev neskan tik nepierasti, jo ir lietvārds kancele, kas gan nāk no vācu valodas . Cerams, ka Grifs zina, ko tas nozīmē... Līdz ar to, ja ir šāds darbības vārds, tad tas cilvēkiem, kuri gadsimtiem zina, kas ir kancele, liktu domāt, ka kancelēt varētu būt sludināšana no kanceles, nokāpšana vai uzkāpšana kancelē :D. Pirms tiek izteikts kāds šāds priekšlikums, ir jāpaskatās jau esošajā valodas krājumā.
blue
| 14.01.2008. - 18:52:07
Patiesībā tiem, kas Vilku kaut cik tuvāk pazīst, ir jāsaprot, kādēļ Vilks tik ļoti ņemas ap latviešu valodu. Viņam ir svarīga latviešu etniskā pašsaglabāšanās, un valoda ir viens no galvenajiem unikalitātes nodrošinātājiem. Jā, dažreiz Vilks šauj pār strīpu, bet, ak jel, norakstiet to uz viņa patriotiskajām jūtām, kas viņam ir ļoti stipri izteiktas.
PS.
Šis komentārs varbūt neattiecas uz diskusijas tēmu tieši, tomēr, manuprāt, tas paskaidro lasītājiem, kādēļ šāda diskusija ir iesākusies, un kādēļ tieši Vilks ir tās ierosinātājs. :)
PPS.
Starp citu, jaunvārds "dzeŗvelcis", lai arī sākumā man nepatika, tad tomēr, salīdzinot ar pārējiem piedāvātajiem variantiem, pie sirds iet vairāk. Pie tam, skatos, ka cilvēkiem tas pat ir saglabājies atmiņā, lai gan publikai tika piedāvāts diezgan sen (!). Un jā, "abpusnieks" arī ir laba ideja (bet ne "abinieks").
Patiesībā tiem, kas Vilku kaut cik tuvāk pazīst, ir jāsaprot, kādēļ Vilks tik ļoti ņemas ap latviešu valodu. Viņam ir svarīga latviešu etniskā pašsaglabāšanās, un valoda ir viens no galvenajiem unikalitātes nodrošinātājiem. Jā, dažreiz Vilks šauj pār strīpu, bet, ak jel, norakstiet to uz viņa patriotiskajām jūtām, kas viņam ir ļoti stipri izteiktas.
PS.
Šis komentārs varbūt neattiecas uz diskusijas tēmu tieši, tomēr, manuprāt, tas paskaidro lasītājiem, kādēļ šāda diskusija ir iesākusies, un kādēļ tieši Vilks ir tās ierosinātājs. :)
PPS.
Starp citu, jaunvārds "dzeŗvelcis", lai arī sākumā man nepatika, tad tomēr, salīdzinot ar pārējiem piedāvātajiem variantiem, pie sirds iet vairāk. Pie tam, skatos, ka cilvēkiem tas pat ir saglabājies atmiņā, lai gan publikai tika piedāvāts diezgan sen (!). Un jā, "abpusnieks" arī ir laba ideja (bet ne "abinieks").
danone
| 14.01.2008. - 22:46:38
Vai tas nozīmē, ka aizguvumi no latīņu valodas ir pieņemamāki par aizguvumiem no angļu valodas? Un ja jā, tad kāpēc? Tāpat, kā aizguvumi no somugru valodām senajos laikos un no platvācu, skandināvu un krievu valodas pavisam nesenajā pagātnē ienāca latviešu valodā un tagad tiek uzskatīti par "īstiem" latviešu vārdiem, tādā veidā arī pēdējā laikā ienākušie angļu vārdi ar laiku kļūs (un daudzi jau ir kļuvuši) par pašsaprotamu latviešu valodas leksikas sastāvdaļu.
"Atcerēsimies, ka literārajai latviešu valodai nav raksturīgas skaņas h, f un īsais un gaŗais patskanis o."
Raksturīgi nav, bet neviens jau tagad tādēļ nemācēs izrunāt vārdus futbols vai opera. Valoda nestāv uz vietas, tā nemītīgi attīstās. Un tas ir attiecināms arī uz latviešu valodas fonētiku.
Vai tas nozīmē, ka aizguvumi no latīņu valodas ir pieņemamāki par aizguvumiem no angļu valodas? Un ja jā, tad kāpēc? Tāpat, kā aizguvumi no somugru valodām senajos laikos un no platvācu, skandināvu un krievu valodas pavisam nesenajā pagātnē ienāca latviešu valodā un tagad tiek uzskatīti par "īstiem" latviešu vārdiem, tādā veidā arī pēdējā laikā ienākušie angļu vārdi ar laiku kļūs (un daudzi jau ir kļuvuši) par pašsaprotamu latviešu valodas leksikas sastāvdaļu.
"Atcerēsimies, ka literārajai latviešu valodai nav raksturīgas skaņas h, f un īsais un gaŗais patskanis o."
Raksturīgi nav, bet neviens jau tagad tādēļ nemācēs izrunāt vārdus futbols vai opera. Valoda nestāv uz vietas, tā nemītīgi attīstās. Un tas ir attiecināms arī uz latviešu valodas fonētiku.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.