goldingietis
|
23.08.2013. - 14:57:26
Lepnums notur.
Tas pats, Latvijas Kurzemē dzimušā un jau ar mātes pienu iezīstais lepnums. Tas lepnums, kurš manā saprātā konstanti ieskicē ainu par to, ka tur - kaut kur tajā “laimes zemē” - šā vai tā, bet tomēr tikšu uztverts kā “iebraucējs”, kā “imigrants”, kā “ne-savējais”. Neatkarīgi no tā, cik kvalitatīvi paveikšu savu darbu vai arī cik labi piemērošos turienes sabiedrībai.
Arī sentimentāls sentiments; jo nevaru nerēķināt šajā zemē pavadīto laiku & ieguldītās sajūtas. Un, lai gan arī ir pabāzts deguntelis un iegūta pieredze tur, ārpusē.. Nē, nē, tomēr nē. :) Nevarētu.
Ir taču daudz patīkamāk, ja pēc darba dienas varu ieiet veikalā, nokomplektēt savu iepirkuma groziņu un pēc tam – aiz kases sēdošajam puisim/meitenei uzsmaidīt un uzreiz novēlēt “Labvakar!” savā dzimtajā valodā?..