ineta
|
30.07.2008. - 15:42:50
Var jau spriest arī pēc literatūrā izlasītā, nevis tikai pašu piedzīvotā. Gēni laikam nav pie vainas. Izskatās, ka vainīgas hormonālās pārmaiņas mātes organismā embrionālās attīstības laikā. Vieni hormoni izveido fizisko dzimumu (A vai B), nākamie - orientāciju, vēl citi - dzimuma apziņu. Ja šajā virknē viss ir A-B-A vai B-A-B, tad tā nav mūsu problēma. Ja burtiņi sakārtojas citādi, tad ir homoseksuālisms, transseksuālisms utt. Audzināšana un pieredze neko daudz nemaina, bet var radīt problēmas (cerams, pārejošas).
Pēc piedzīvotā spriežu, ka orientācija VAR mainīties vai, drošāk teikt, var izpausties citāda (latenta) orientācija nekā cilvēks sākumā ir domājis. Varētu jau arī runāt par to, ka cilvēka smadzenes ir tik maz izmantotas, ka cilvēks var "apgūt" gan atšķirīgu orientāciju, gan dzimuma lomu, taču tā šķiet tāda spekulācija.
Piekrītu tam, ka orientācija ir "dvēseles stāvoklis" un tas to noteikti atšķir no parādībām, kuras sauktas par "perversijām" vai "parafilijām". Tajā pašā laikā - būšu pārdroša! - nav izslēgts, ka vienam otram piedzīvotā rezultātā var izveidoties seksuālā uzvedība, kas vērsta uz seksu ar sava dzimuma cilvēku - tāpat, kā daudziem izveidojas spēcīgs aicinājums pēc citiem fetišiem. Man liekas, ka esmu satikusi puišus, kuri dievina sievietes, bet sekso ar vīriešiem. Nu tā...