kinderbueno
|
13.05.2009. - 15:35:48
Esmu tam izgajis cauri pusaudza gados. Man loti palidzeja vienas zales, ko izrakstija arsts. Diemzel neatceros nosaukumu.. Es vinas saucu par brinumtabletem, jo beidzot vareju est un man nebija viss jaizvemj. Ta bija drausmiga sajuta - riebums pret edienu, kuru organisms fiziski nepienema, bet taja pat laika biju tik izvardzis, ka nevareju no majas iziet, kur nu vel apmeklet skolu.
Bet es negribu piekrist viedoklim, ka shi slimiba vienmer ir saistita ar baigo izskerdibu. Mana gadijuma bija ta, ka taja laika dzivojam uz mammas mazo algu un es redzeju, kaa mamma sezh uz "dietam", lai pabarotu mani , un jutos par to vainigs - man shkita, ka esmu resns izedajs, kura del mammai nav ko est. Ta nu sakas, ka saku est loti maz, sakot mammai, ka man skola pavare dod brokastis un pusdienas par brivu, jo es vinai palidzu starpbrizos, un beigas bija ta, ka vispar neko nevareju ieest, jo visu izvemu.
P.S. Es ceru, ka nesaksiet mani kritizet un saukt manu ricibu par idioisku. Protams tas bija stulbi, bet ko tikai mes nesadaram pusaudzu gados, kad vel nespejam apjaust savas ricibas celonsakaribas un iespejamas sekas.