Rudens
draconus | 27.10.2009. - 15:58:35 | Diskusija lasīta 4179 reizes
Kas rudenī ir tik maģisks?Ka tas atstāj depresīvas rētas...
kādēl pasaule ir tik nemainīga?
Kādēl šis rudens ir tāds pats kāds bija pirms gada,pirms 2,pirms 10...
apkārtne ir tādu kādu mēs to veidojam...
Bet kādēļ mēs viņu tieši šādu viedojam?
Tik drūmu...
Atbildes (22)
12
plastic
| 27.10.2009. - 17:15:46
"Rudens kā rudens. Biezie un gājputni steidzas uz Nīlu (..)"
Noskaņa šim gadalaikam ir ļoti radoša un krāsaina un tas, ka cilvēkam kļūst mazliet skumji - tas tādēļ, ka grūti pierast, jo ātrāk satumst, mazāk saules un slapjas kājas.. bet tas var kalpot kā mudinājums rīkot jaukas, siltas draugu pasēdēšanas pie tējas vai kā sildošāka
. Nevajag noskumt, jo rudenī ir lapkritis - cilvēkam arī jānomet savas rūpes.
"Rudens kā rudens. Biezie un gājputni steidzas uz Nīlu (..)"
Noskaņa šim gadalaikam ir ļoti radoša un krāsaina un tas, ka cilvēkam kļūst mazliet skumji - tas tādēļ, ka grūti pierast, jo ātrāk satumst, mazāk saules un slapjas kājas.. bet tas var kalpot kā mudinājums rīkot jaukas, siltas draugu pasēdēšanas pie tējas vai kā sildošāka
. Nevajag noskumt, jo rudenī ir lapkritis - cilvēkam arī jānomet savas rūpes.
stromata
| 27.10.2009. - 19:23:33
Vai tad Tu nebiji tas kadrs, kas te skaļi un ik katrā savā nopūtienā dvesa, ka nāk jauns laikmets, bet te pēkšņi laikam kāds sērkociņu vai dakšiņu smuki ielaida Tev acu zīlītē un rau, jau pīkstiens, ka pasaule ir nemainīga. Tik tāds novērojums - nevar jau zināt vai gadijumā nestāvi krustcelēs un nelec ap sveci, skaitīdams latviešu tautasdziesmas (zināms, ka tas ir spēkavots) un gaidīdams to savu jauno laikmetu :D. Tas tā, neņem pie kaula!
Es kā īsta rudens meita nespēju saprast nevienu rudens nopelšanu, zākāšanu un visus tos, kas starp vārdu rudens un depresija ieliek vienādības zīmi.
Vaina jau nav rudenī, bet gan tajā, kā Tu rudeni visus šos gadus esi glabājis savā sirdī un ar kādas noskaņas atslēgu Tu spēj atvērt savas sirds labestības durvis rudenim un, ja tas Tev ir bijis depresīvas, nu tad neko darīt, tad rudens Tev tāds arī paliks un Tu nemaz nepamanīsi, ka ik gadu kļavai lapas rudeņojas savādāk un ka upes tecējums izmainās un tās garā aste plūst pavisam savādāk... un, ka gaiss smaržo savādāk. Nu nav visi rudeņi vienādi, rudenim ir tik daudz krāsu variācijas kā nevienam citam gadalaikam, vasara nespēj kokiem piešķirt lillā un sarkano un, ja spēj kaut vai iedomāties visas krāsas sajauktas kopā un izmaisītas, tad jau tagad Tu zini, ka divreiz vienu un to pašu nedabūsi.
Cik gan interesanti būtu, ja Tu būtu uzrakstījis pirmo ierakstu vienskaitļa pirmās personas vietniekvārdā. Tas iegūst pilnīgu citu balsi un toni. Kaut vai - "Apkārtne ir tādu kādu mēs to veidojam... " Bet kāpēc atkal un atkal tiek lietots vietniekvārds "mēs"? Atļauj man piekasīties pie paša teikuma domas, jo reāli sanāk, ka Tu pats neesi gatavs, ko dot kaut vai apkārtējiem, savai ģimenei, draugiem vai darba kolēģiem, jo
iedot visai pasaule ir ne Tev, ne man, ne kādam bagātam un varenākam pa
spēkam. Visus ar roku nesasniegs un visiem to prieku neiedosi, bet dzīvot ar domu, ko tad es, es jau maziņš, nespējīgs un mana balss nepacels cukurgraudiņu no zemes, arī nevar, iedot otram jau ir iedot kaut ko pasaulei, jo Tavs otrais ir daļa no tās.
Tā kā Tev ir tikai 19, tad ceru, ka spēsi ar laiku uz rudeni paskatīties savādāk. Es Tavā vietā nevis uzmetu lūpu, ka šis rudens ir tāds pats kā pagājušais, bet gan ceru, ka šis rudens nav pēdējais un, ka man ir atlikuši vēl piecdesmit tikpat skaisti rudeņi.
Kas attiecas uz pasaules pestīšanu, tad es kā mūžīgā censone ar lielo lina diegu un adatu varu teikt, ka dienu no dienas pasaulē zūd sirsnīgi un labestīgi cilvēki, kāpēc tas tā - daudz ko runāt, bet šķiet, ka pasaule pate nevēlas tapt dziedināta.
Vai tad Tu nebiji tas kadrs, kas te skaļi un ik katrā savā nopūtienā dvesa, ka nāk jauns laikmets, bet te pēkšņi laikam kāds sērkociņu vai dakšiņu smuki ielaida Tev acu zīlītē un rau, jau pīkstiens, ka pasaule ir nemainīga. Tik tāds novērojums - nevar jau zināt vai gadijumā nestāvi krustcelēs un nelec ap sveci, skaitīdams latviešu tautasdziesmas (zināms, ka tas ir spēkavots) un gaidīdams to savu jauno laikmetu :D. Tas tā, neņem pie kaula!
Es kā īsta rudens meita nespēju saprast nevienu rudens nopelšanu, zākāšanu un visus tos, kas starp vārdu rudens un depresija ieliek vienādības zīmi.
Vaina jau nav rudenī, bet gan tajā, kā Tu rudeni visus šos gadus esi glabājis savā sirdī un ar kādas noskaņas atslēgu Tu spēj atvērt savas sirds labestības durvis rudenim un, ja tas Tev ir bijis depresīvas, nu tad neko darīt, tad rudens Tev tāds arī paliks un Tu nemaz nepamanīsi, ka ik gadu kļavai lapas rudeņojas savādāk un ka upes tecējums izmainās un tās garā aste plūst pavisam savādāk... un, ka gaiss smaržo savādāk. Nu nav visi rudeņi vienādi, rudenim ir tik daudz krāsu variācijas kā nevienam citam gadalaikam, vasara nespēj kokiem piešķirt lillā un sarkano un, ja spēj kaut vai iedomāties visas krāsas sajauktas kopā un izmaisītas, tad jau tagad Tu zini, ka divreiz vienu un to pašu nedabūsi.
Cik gan interesanti būtu, ja Tu būtu uzrakstījis pirmo ierakstu vienskaitļa pirmās personas vietniekvārdā. Tas iegūst pilnīgu citu balsi un toni. Kaut vai - "Apkārtne ir tādu kādu mēs to veidojam... " Bet kāpēc atkal un atkal tiek lietots vietniekvārds "mēs"? Atļauj man piekasīties pie paša teikuma domas, jo reāli sanāk, ka Tu pats neesi gatavs, ko dot kaut vai apkārtējiem, savai ģimenei, draugiem vai darba kolēģiem, jo
iedot visai pasaule ir ne Tev, ne man, ne kādam bagātam un varenākam pa
spēkam. Visus ar roku nesasniegs un visiem to prieku neiedosi, bet dzīvot ar domu, ko tad es, es jau maziņš, nespējīgs un mana balss nepacels cukurgraudiņu no zemes, arī nevar, iedot otram jau ir iedot kaut ko pasaulei, jo Tavs otrais ir daļa no tās.
Tā kā Tev ir tikai 19, tad ceru, ka spēsi ar laiku uz rudeni paskatīties savādāk. Es Tavā vietā nevis uzmetu lūpu, ka šis rudens ir tāds pats kā pagājušais, bet gan ceru, ka šis rudens nav pēdējais un, ka man ir atlikuši vēl piecdesmit tikpat skaisti rudeņi.
Kas attiecas uz pasaules pestīšanu, tad es kā mūžīgā censone ar lielo lina diegu un adatu varu teikt, ka dienu no dienas pasaulē zūd sirsnīgi un labestīgi cilvēki, kāpēc tas tā - daudz ko runāt, bet šķiet, ka pasaule pate nevēlas tapt dziedināta.
angelius
| 27.10.2009. - 19:55:18
nu es arī neredzu rudenī neko labu..
jo sāk palikt ar vien auxtāx..tas ir tas lielākais mīnuss..
Nu ok,par to,ka ātrāk paliek tumšs,tas nekas..man patīk tumsa... bet neciešu auxtu laiku..
nu es arī neredzu rudenī neko labu..
jo sāk palikt ar vien auxtāx..tas ir tas lielākais mīnuss..
Nu ok,par to,ka ātrāk paliek tumšs,tas nekas..man patīk tumsa... bet neciešu auxtu laiku..
kuhtene
| 27.10.2009. - 21:39:13
es nezinu neko patīkamāku par vēsu, lietainu, pelēku un ilgstošu rudeni. šāds laiks varētu turpināties līdz pat nākamajam rudenim...
es nezinu neko patīkamāku par vēsu, lietainu, pelēku un ilgstošu rudeni. šāds laiks varētu turpināties līdz pat nākamajam rudenim...
stromata
| 27.10.2009. - 21:47:20
Es rudeņos atrodu džemperus, kas lielāki par mani vai arī pančo, ielienu iekšā, paslēpjos un auksti nemaz nau! :) A, vispār pret nepatiku pret aukstumu vaig izsargāties pēc iespējas plānāk ģērbjoties ik katrā gadalaikā, lai ķermenis nepierod pie siltuma, tad arī mazāk sals, ja nokritīs kāds grādiņš!
Es rudeņos atrodu džemperus, kas lielāki par mani vai arī pančo, ielienu iekšā, paslēpjos un auksti nemaz nau! :) A, vispār pret nepatiku pret aukstumu vaig izsargāties pēc iespējas plānāk ģērbjoties ik katrā gadalaikā, lai ķermenis nepierod pie siltuma, tad arī mazāk sals, ja nokritīs kāds grādiņš!
dae
| 27.10.2009. - 23:55:01
karsta vanna ar burbuļbumbu sveču gaismā un ar mūziku... nogalina rudens skumjas jau saknē
karsta vanna ar burbuļbumbu sveču gaismā un ar mūziku... nogalina rudens skumjas jau saknē
plastic
| 28.10.2009. - 13:25:50
Nu, redz cik daudziem cilvēkiem ir idejas kā rudeni padarīt mīlīgāku
Nu, redz cik daudziem cilvēkiem ir idejas kā rudeni padarīt mīlīgāku
ineta
| 28.10.2009. - 17:59:45
Tas, ka mums ir gadalaiki, taču ir brīnišķīgi! Tur, kur to nav, nav arī nekādas kultūras.
Kam auksti, var atklāt karstvīna sezonu.
Tas, ka mums ir gadalaiki, taču ir brīnišķīgi! Tur, kur to nav, nav arī nekādas kultūras.
Kam auksti, var atklāt karstvīna sezonu.
rendija
| 28.10.2009. - 20:56:04
rudens tiešām ir maģisks, bet nekā drūma un depresīva gan tajā nemanu. Drīzāk jau pilnīgi otrādi...
iedvesma, kaisle, skaistums...
Pasakains gadalaiks...
Bet nu, ja kādam rudenī neiet, tad paturam prātā, ka Saule ir tur augšā! Virs mākoņiem. Vienmēr.
rudens tiešām ir maģisks, bet nekā drūma un depresīva gan tajā nemanu. Drīzāk jau pilnīgi otrādi...
iedvesma, kaisle, skaistums... Pasakains gadalaiks...
Bet nu, ja kādam rudenī neiet, tad paturam prātā, ka Saule ir tur augšā! Virs mākoņiem. Vienmēr.
angelius
| 29.10.2009. - 13:10:54
aspec,nu vot..ar mīļoto...
aga,es jau nu domāju,ka tā būtu laba doma,viu laiku dzert karstvīnu..un dvakot pēc alkohola.. :D man jau šķiet,ka tādam ir ļoti labi iet uz darbu..un strādāt ar klientiem..pavisam labas domas būtu par mani un uzņēmumu.. :D
aspec,nu vot..ar mīļoto...
aga,es jau nu domāju,ka tā būtu laba doma,viu laiku dzert karstvīnu..un dvakot pēc alkohola.. :D man jau šķiet,ka tādam ir ļoti labi iet uz darbu..un strādāt ar klientiem..pavisam labas domas būtu par mani un uzņēmumu.. :D
draconus
| 29.10.2009. - 14:05:56
Jā,dzersim alkoholu un viss rādīsies rožainās krāsās
aspectintime,bet ja nav?
Jā,dzersim alkoholu un viss rādīsies rožainās krāsās
aspectintime,bet ja nav?
aspectintime
| 29.10.2009. - 14:09:00
a ja nav milji visus ieludzu ciemos uz karstvinu :P
mmmm njam njam un tad sekos diskusija golden ...
kaa arii Rubrika Pastasti ko mes darijaam vakar
uhuhuuuuuuuu .. ak es palaidnis 
a ja nav milji visus ieludzu ciemos uz karstvinu :P
mmmm njam njam un tad sekos diskusija golden ...
kaa arii Rubrika Pastasti ko mes darijaam vakar
uhuhuuuuuuuu .. ak es palaidnis
oomny
| 02.11.2009. - 15:48:27
"apkārtne ir tādu kādu mēs to veidojam...
Bet kādēļ mēs viņu tieši šādu viedojam?"
industriaalaa un postindustriaalaa laikmeta cilveece ir izaudzeejusi lielas ekologjiskaas peedas un ar taam sabradaajusi dabas smalko liidzsvaru. bet jebkuraa laikmetaa, jebkuroas apstaakljos var arii atrast skaisto un labo, smelties to un vairot to un daliities tajaa.
man rudens patiik. rudens dzestrumaa vieglaak elpot pilnu kruuti.
"apkārtne ir tādu kādu mēs to veidojam...
Bet kādēļ mēs viņu tieši šādu viedojam?"
industriaalaa un postindustriaalaa laikmeta cilveece ir izaudzeejusi lielas ekologjiskaas peedas un ar taam sabradaajusi dabas smalko liidzsvaru. bet jebkuraa laikmetaa, jebkuroas apstaakljos var arii atrast skaisto un labo, smelties to un vairot to un daliities tajaa.
man rudens patiik. rudens dzestrumaa vieglaak elpot pilnu kruuti.
12
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.