stromata
|
18.02.2010. - 17:01:02
Pārlasīju un tagad laikam to uzrakstīto pēdējā rindkopā saprotu un vēl šo to apdomāju. Parasti jau kad sāk taujāt, kad tad nu viņam/ai tagad ir par seksualitāti sākas daudzum garās diskusijas par to, kas ta viš vai viņ i, vieni sāk filosofēt, ka seksualitātr ir nemainīga, otri atkal iebrien domā, ka ta jau viss mūžu i bijis biseksuāls, citi atkal saka, ka tās birkas ir jānomet, nu tāds - whatever. Vai viņa pēkšņi nu, kā saki, ir kļuvusi par heteroseksuālu es šaubos, bet jautājums par to, kas ta šai iekodis paliek. Nevar jau visu zināt - kas pa domu ir apakšā, vai tik gadijumā nav sviesti ar šantāžu un vēl sazin ko. Es iesaku tomēr papļāpāt ar viņu kaut kā stingrāk, varbūt ne braukt augumā "kas tad tagad notiek", bet vairāk pajautāt, kā tad viņa to dzīvi iedomājas, kur sevi redz pēc desmit gadiem, ar ko ir kopā, vai viņai seksuāli būs labi ar pretējā dzimuma pārstāvi. Pirms nesapratu, ka viņai šobrīd sekss no Tevis ir vajadzīgs, gribēju teikt, ka sūtīt ... ar nevajadzētu, bet nu to katrs pats par sevi var izdomāt, vai tādu cilvēku turēt pie rokas vai laist vaļā...
Ja agrāk ir bijis kas tuvs, būtu vērts viņā iedziļināties, centies saprast un runāt patiešām par privātām un intīmām lietām. Tā es vismaz darītu.
Par to, ka viņai sekss no Tevis tikai tagad ir vajadzīgs, kā nopratu, tad nu nez, varbūt gūst mierinājumu.
Tādā rezumē, ne es, ne kāds cits Tev var sniegt konkrētaa atbildes, bet gan viņa. Izrunājies ar viņu.