dianasw
|
13.03.2010. - 22:44:42
smagi ir tad, ja iemiili cilveeku, kursh nav taa veerts. Sirdij nepaveeleesi. Lai arii kaa tu uz sho visu skaties, nekad nedomaa, ka tu esi izniekojusi laiku un dziivi, jo tu esi kaut ko no shii visa iemaciijusies. Pirmkaart, tu zini, ko tu gribi - miilestiibu, godiigumu, atklaatumu, sapratni. Otrkaart, tu esi iemaaciijusies, ko noziimee buut attieciibaas un esi izjutusi to, kad shiis attieciibas ir balstiitas nevis uz abpuseeju cienju un miilestiibu, bet uz meliem.
Tagad tev ir jaaizlemj, ko tieshi savaa dziivee tu gribi, kaadu cilveeku tu veeleetos miileet un kaa tu gribeetu, lai pret tevi shis cilveeks izturas un tad tev uz to ir jaaiet.
Piedod, bet shkjiet, ka patreizeejaas attieciibas par attieciibaam nenosaukt - pret tevi izturas kaa pret slaucamu govi, kuru uztver kaa kaajslaukji, kursh vienmeer buus tur, kur atstaats. Miili vai nemiili, bet vai tu patieshaam gribi turpinaat kopdziivi ar cilveeki, kursh pret tevi shitaa izturas? ko tu gribi no savas dziives? Un luudzu nesaki, ka tu gribi, lai vinja tevi miil un atmet visu tevis mineeto. Gan tu, gan arii vinja zin, ka tas nenotiks, jo vinja jau ir izdariijusi izveeli... tikai tu veel dziivo sapnju pasaulee. Piedod man par taadu aukstu dushu un tieshumu, bet tev ir jaatver acis un jaapaskataas patiesiibai aciis... un nav miiljaaka veida, kaa to pateikt..