mūzika
andzelka | 26.01.2016. - 09:52:38 | Diskusija lasīta 1599 reizes
Kādu jūs mūziku klausāties ikdienā?
vai ir nozīme mūzikas maiņai kad mainās arī garastāvoklis?
Atbildes (5)
juniors2234
| 26.01.2016. - 14:05:14
104.4 FM skan darbā fonā, dažas dziesmas, kuras iepatīkas, iegulst atskaņošanas sarakstā. Ziemassvētkos nāk virsū tematiskie gabali. Braucot patīk dinamisks roks, kaut kas līdzīgs no NFS sacīkšu datorspēlēm. Bet citādi apmēram vienādi, no garastāvokļa nav atkarīgs.
104.4 FM skan darbā fonā, dažas dziesmas, kuras iepatīkas, iegulst atskaņošanas sarakstā. Ziemassvētkos nāk virsū tematiskie gabali. Braucot patīk dinamisks roks, kaut kas līdzīgs no NFS sacīkšu datorspēlēm. Bet citādi apmēram vienādi, no garastāvokļa nav atkarīgs.
alvils
| 26.01.2016. - 22:13:02
Protams patīk lipīgas dziesmas - sākot ar šo un to no One Republic, Orchestral Manoeuvres In The Dark, Boyzone, Backstreet Boys, Atomic kitten, turpinot ar Imantu Kalniņu, Prāta Vētru (kādi viņi bija agrāk), Haraldu Sīmani no latviešiem un beidzot ar klasisko mūziku (kā var nepatikt Baha ārija in G, itāļu koncerts vai Brandenburgas koncerti, Bēthovena sonātes, Brāmsa variācijas, Vivaldi darbi stīgām?). Bet no tā laika, ko varu veltīt mūzikai, visvairāk tomēr tiek klasiskai vai akadēmiskai mūzikai, pēdējā laika aizvien vairāk pārejot uz mūsdienu mūziku. Man jau liekas, ka ne visu saprotu un ne visam spēju sekot līdzi, uz ne visu emocijas reaģē un tomēr man šķiet, ka kaut ko tādu ir jācenšas saprast un pieņemt, jo tas padara pieredzi plašāku un domas un emocijas atvērtākas. Pamazām tas ari izdodas, cerams. Cenšos pāris reizes mēnesī apmeklēt koncertus Lielajā Ģildē, Mūzikas akadēmijā, LNOB vai kaut vai Rīgas baznīcās (ērģeles). Jāatzīst, ka tur visur varēja būt vairāk mūsdienu mūzikas, kurai Latvijas publika ne vienmēr ir gatava. Mūsdienu mūzikā sava vieta ir arī gejiem. Piem., viens no mūsdienu ievērojamākiem ērģelniekiem Cameron Carpenter ir gejs. Viens no mūsdienu pasaules atzītākajiem komponistiem Thomas Ades ir bijis reģistrējies ar džeku. Personīgo dzīvi komponisti un izpildītāji atklāj nelabprāt, tāpēc, kas to lai zina, varbūt vēl ir kāds.
Droši vien viss mainīsies, bet pašlaik viens no maniem atklājumiem un iecienītākiem komponistiem ir Alfrēds Šnitke. Šosezon Latvijā viņa darbus jau divreiz ir izpildījusi Sinfonietta Rīga, t.sk. šopiektdien Pēkas Kūsisto vadībā izskanēja Moz-Art à la Haydn. Nedaudz citā izpildījumā tas ir aptuveni šādi
Sporta zālē, protams ir savs repertuārs, darbā tālumā skan fona mūzika, bet austiņās klausīties neko nevar, jo tas traucē strādāt.
Pēdējā laikā mūzika sevišķi garastāvokli neietekmē. Bet ir otrādi. Ja ikdienā kaut kas nav sanācis kā vajag un garīgais ir pabojāts, tad ilgi gaidīts koncerts nesagādā prieku.
Protams patīk lipīgas dziesmas - sākot ar šo un to no One Republic, Orchestral Manoeuvres In The Dark, Boyzone, Backstreet Boys, Atomic kitten, turpinot ar Imantu Kalniņu, Prāta Vētru (kādi viņi bija agrāk), Haraldu Sīmani no latviešiem un beidzot ar klasisko mūziku (kā var nepatikt Baha ārija in G, itāļu koncerts vai Brandenburgas koncerti, Bēthovena sonātes, Brāmsa variācijas, Vivaldi darbi stīgām?). Bet no tā laika, ko varu veltīt mūzikai, visvairāk tomēr tiek klasiskai vai akadēmiskai mūzikai, pēdējā laika aizvien vairāk pārejot uz mūsdienu mūziku. Man jau liekas, ka ne visu saprotu un ne visam spēju sekot līdzi, uz ne visu emocijas reaģē un tomēr man šķiet, ka kaut ko tādu ir jācenšas saprast un pieņemt, jo tas padara pieredzi plašāku un domas un emocijas atvērtākas. Pamazām tas ari izdodas, cerams. Cenšos pāris reizes mēnesī apmeklēt koncertus Lielajā Ģildē, Mūzikas akadēmijā, LNOB vai kaut vai Rīgas baznīcās (ērģeles). Jāatzīst, ka tur visur varēja būt vairāk mūsdienu mūzikas, kurai Latvijas publika ne vienmēr ir gatava. Mūsdienu mūzikā sava vieta ir arī gejiem. Piem., viens no mūsdienu ievērojamākiem ērģelniekiem Cameron Carpenter ir gejs. Viens no mūsdienu pasaules atzītākajiem komponistiem Thomas Ades ir bijis reģistrējies ar džeku. Personīgo dzīvi komponisti un izpildītāji atklāj nelabprāt, tāpēc, kas to lai zina, varbūt vēl ir kāds.
Droši vien viss mainīsies, bet pašlaik viens no maniem atklājumiem un iecienītākiem komponistiem ir Alfrēds Šnitke. Šosezon Latvijā viņa darbus jau divreiz ir izpildījusi Sinfonietta Rīga, t.sk. šopiektdien Pēkas Kūsisto vadībā izskanēja Moz-Art à la Haydn. Nedaudz citā izpildījumā tas ir aptuveni šādi
Sporta zālē, protams ir savs repertuārs, darbā tālumā skan fona mūzika, bet austiņās klausīties neko nevar, jo tas traucē strādāt.
Pēdējā laikā mūzika sevišķi garastāvokli neietekmē. Bet ir otrādi. Ja ikdienā kaut kas nav sanācis kā vajag un garīgais ir pabojāts, tad ilgi gaidīts koncerts nesagādā prieku.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.