oomny
|
19.05.2016. - 15:44:31
jasp., pirmdienu sarunas "kāgājabrīvdienās" biroju virtuvēs vai pīpētavās, nudien, mēdz būt apmēram šādas, bet nevienam no mums nav pienākums pret cilvēci šādos smaltalkos izvērsti iesaistīties, lai vai kāda būtu mūsu orientācija. uz šādiem jautājumiem vienmēr var atbildēt "Paldies, labi
." man, piemēram, absolūti nepiš, vai mans/-a kolēģis/-e ar savu partneri/-iem/-ēm ir darījis to vai šito. tevi tas no sirds interesē? kādā veidā tev ir noderīga šī informācija?
protams, ja cilvēks jūt sevī patiesu un spēcīgu dziņu ar darba kolēģiem dalīties savos privātās dzīves pārdzīvojumos, bet nevar, jo viņa attiecību modelis ir, kolēģu vairumaprāt, nosodāms vai vismaz savāds, tad jā, sanāk iekšējs konflikts. bet, pat ja mēs dzīvotu sabiedrībā, kur pirmdienās biroju virtuvēs katrs pēteris varētu ērti stāstīt kā viņš ar savu jāni racis dārzu un katra anna - kā viņa ar savu zani braukušas rallijā, arī tad daži arvien paliktu aiz borta, t.i. nevarētu, neizpelnoties vismaz šķībus skatienus, brīvi stāstīt kā labi pavadījuši laiku ar saviem mīļotajiem cilvēkiem: transpersonas, poliamorie cilvēki, bdsm praktizētāji utjpr