kaadskautkur
|
21.09.2022. - 19:32:49
Tas kultūru un valodu jautājums ir apmēram kā ar vegāniem un gaļēdājiem. Abas grupas var skaļi apgalvot, ka grib integrēties un dzīvot kopā, taču tiklīdz rodas kāda divdomīga situācija, tā katrs metīsies "aizstāvēt savējos", reizēm īsti neizvērtējot "otrās nometnes" priekšlikumus, jo savējie tomēr ir a priori tuvāki.
Un tad tā neloģiskā situācija - esmu dzimis valstī, kur valsts valoda (un kultūra) ir latviešu, bet mana dzimtā valoda nav latviešu. Kā tas tā var sanākt? Valodā taču nedzimst, valodu iemācās. Ja ir iemācīta valoda, kas nesakrīt ar dzimtenes valodu, kurš tad pie tā ir vainīgs un kāpēc valstij būtu pienākums turpināt uzturēt šo neloģisko "dzimtā valoda nesakrīt ar dzimtenes valodu" situāciju arī nākotnē? Jo ja to turpina uzturēt, tad dzimtene kļūst tikai par teritoriju un pakalpojumiem, ignorējot dzimtenes kultūru un kopējos mērķus. Ja dzimtenē priekšroku nedod dzimtenes valodai, tad jārēķinās, ka vienmēr jutīsies kā ciemiņš un vienmēr būs par / pret kaut ko jācīnās.
Visi jau gribētu, lai viņu kultūra kļūtu par "vienu no" tās vietas kultūrām, kurā dzīvo... bet pie kā tas beigās var novest? Visa pasaule kļūs par kultūru jucekli, un mazajām kultūrām būs īpaši grūti saglabāt savu identitāti.
Būsim skarbi atklāti - latviešu kultūra pēc simtiem gadu var kļūt tikai par tēmu vēstures grāmatās. Krievu kultūrai tas nu nemaz nedraud. Tāpēc ir tikai loģiski, ka latvieši mēģina aizsargāties pret citu kultūru izplešanos vietā, ko uzskata par latviešu dzimteni. Jo mūsu kultūrai citas dzimtenes nav, tikai Latvija. Krievu kultūrai ir liela un spēcīga dzimtene.
Tiesa, tagad gan Latvijas kultūrai uzbrukums notiek no citas puses - pārangliskošanās...
Man nekas nav pret krieviem - regulāri skatos un pat atbalstu arī Krievijas sociālos blogerus - Игорь Мёдов, Вася на сене, Слово пацана, un arī Ukrainas Yura Vorozhko. Taču dzimtenes valoda ir un paliek dzimtenes valoda.
Par tehnisko progresu - varas struktūras laikam vēl nav īsti gatavas aptvert, ka viss virzās uz to, ka fiziskos un vienkāršākos darbus nākotnē veiks mašīnas, bet cilvēki kļūs arvien mazkustīgāki un nespējīgāki fiziski par sevi parūpēties... eh, tas jau velk uz distopiju. Taču cilvēks tomēr ir kas vairāk nekā tikai gaļas robots, kam jāiztērē sava dzīve triviālā rutīnas darbs-veikals-mājas ciklā. Tāpēc ir labi, ka progress notiek.
Lai kā nu tur būs, vajadzētu sekot to valstu paraugam, kas jau eksperimentē ar garantēto minimālo ienākumu. Iztikai ir jābūt garantētai, un tālāk jau var pats piestrādāt pie tā, lai būtu arī komforts. Protams, jārēķinās arī ar to, ka mums no dzimšanas nav dots vienāds potenciāls un ir diezgan daudz cilvēku, kas nemaz nav spējīgi iegūt augstāko profesionālo izglītību un nodrošināt sev labāku dzīvi - viņiem "robotu laikmetā" klāsies īpaši smagi. Sociāli atbildīgai valstij būtu jāparūpējas arī par šādiem cilvēkiem.