Coming out: par un pret

frodo | 02.07.2007. - 17:39:13 | Diskusija lasīta 5127 reizes

Gribu painteresēties par jūsu personisku pieredzi un viedokļiem par iznākšanu no skapja...

keda | 02.07.2007. - 17:49:45

Nesen tikai iznācu ārā ,visi mani draugi par to zin, māte ir informēta bet viņa domā ka tas pāries, fāterim pofig. Draugiem vieglāk atklāt savu orientāciju, bet ģimenei riktīgi grūti, jo tuvāks cilvēks jo grūtāk pateikt, vismaz man tā šķiet.
Daudz kas ir mainijies kopš ’ iznācu ārā’ visvairāk nepatīk tas ka daudzi draugi saka, man vienalga kas tu esi, tu tikuntā busi mana draudzene un tā, bet liela daļa no viņiem tagad sāk izvairīties, bij pat gadijus ka tusā viena meitene atteicās ar mani gulēt vienā teltī jo domāja ka tik neuzmācos :D Bet paši labākie draugi protams paliek, un savus homofobiskos izteicienus manā klātbūtnē izvairās lietot

gotama | 02.07.2007. - 17:58:24

Lēnā solī iznācu pirms 4triem gadiem,un tagad varu teikt ka viss ir pamazām nostājies savās vietās,ir kāds cilvēks atbiris,tuvākie cilvēki vēl aizvien ar mani.
Arī mana māte uzskata ka pāries,bet vismaz to vairs neskandina,ir tāda klusējoša piekrišana.
Visā visumā problēmu patiešām ar to visu ir diezgan minimāli,šķiet raksturs vairāk ietekmē par vai pret mani.

frodo | 02.07.2007. - 17:58:25

keda, ta metene laikam baidījās nevis no tā, ka uzmāksies tu, bet no tā, ka viņa var neizturēt un ierosināt ko intīmāku :-))) un ja nu tu tad atteiktu :-)))

dorogaja | 02.07.2007. - 18:03:11

Mammai pateicu patiesību jau kad pabeidzu skolu, kad man bija 18 gadi. Tas bija nejauši, vienkārši izdevis tāds gadījums un es to izmantoju savā labumā. Viņa sakumā neticēja, domāja ka es meloju vai nu izdomāju visu šo, jo bernībā nebiju nemaz lidzīga meitenēm kuram ir redzamas kaut-kādas novirzes uzvedībā (pēc viņas vārdiem). Laikam viņai vienkarši negribējas tam ticēt, bet uztvera šo ziņu nopietni un lūdza mani lai tikai es tētim to nestāstītu. Lūk tā. Ar draudzenēm nekad nerunājam par tadam tēmam, baile ka viņas nesapratīs saglābājas joprojām. Nu kas vēl? Radinieki arī nezin, viņi domā ka man ir vīrs un ar to dzīve beidzas... Paziņas man ir daudz, viņiem esmu teikusi, jo man vienalga viņu reakcija.Nu apmeram tā arī dzivojam pamazam:) Principā nekliedzu, bet ja kās prāsis, tad teicu. Tā pirma parasti šo temu nesāku.

keda | 02.07.2007. - 18:15:18

manai mātei arī bail ka tēvs neuzzina, ā par radiniekiem runājot mani radi to nojauš bet tā pazīstot viņus negribas teikt. Viņi ir tipiski mietpilsoņi un tā saucamo "tradicionālo vērtību’atbalstītāji. negribas vēl bišķi pabojāt viņu uzskatus par mani. Man liekas, ka atklājoties citiem par savu tā saukto netradicionālo orientāciju, paliek vieglāk, vismaz man tas bija liels atvieglojums ( bet reizē arī protams bailes). Protams neplātos par to ka esmu lesbiete visiem un tas nav arī vajadzīgs, bet ja man prasa kautko par džekiem vai tamlīdzīgi tad arī pasaku ka man interesē savs dzimums

rendija | 02.07.2007. - 21:58:51

Vispirms atklājos mammai. Notika tas pirms trim gadiem. Sastapu sev ļoti nozīmīgu cilvēku un sapratu, ka tāds kaktu flirts vairs nevar turpināties... jo kopā ar šo cilvēku vēlos piedzīvot ko vairāk. Man ir ļoti ciešas ģimeniskas saites, tādēļ, loģiski, man bija jāatklājas. :) noziņoju mammai, mamma aprunājās ar tēti. Un drīz par to bija informēti visi radinieki, ģimenes draugi, kaimiņi...
Darba biedri gan allaž ir paturēti tikai nojausmās. Lai gan, Latvija ir maza valsts... Ko nu te noslēpsi.
Par jeb pret, nu tur katram pašam lemt. Es nesaskaros ar savas atklāšanās negatīvajām sekām. Varbūt mātes man intensīvāk piesola savus vecpuišos palikušos dēlus :)... Varbūt ir vairāk divdomīgu situāciju... Domāju, ka darba vidē būtu daži asi momenti, ja viss viennozīmīgi atklātos, bet arī no tā es nebaidos.
Ehh, bet tos cilvēkus, kuri pirmie izteica un izrādīja man savu atbalstu, es ļoti, ļoti novērtēju. Tas gan.

shelby | 02.07.2007. - 23:04:31

Nu ko! Laikam jāatzīst, ka daiļā dzimuma pārstāves šajā (atklātības) jomā tomēr ir drosmīgākas! :)!! Lai gan par sevi varu teikt: mana privātā dzīve ir mana privātā dzīve un nedz maniem draugiem, nedz vecākiem nav daļas gar to :))!

-SHELBY-

frodo | 03.07.2007. - 00:33:50

"mana privātā dzīve ir mana privātā dzīve un nedz maniem draugiem, nedz vecākiem nav daļas gar to... "
Tātad tu izvēlies sēdēt skapī... tā arī vajadzētu teikt...
jo daļa gar to ir gan radiem, gan draugiem - īpaši draugiem - jo kā savādāk var būt tuvās attiecībās, ja mēs nezinām tik būtiskas lietas cits par citu? :-)

pavasars | 03.07.2007. - 01:27:31

manuprāt, katram cilvēkam ir tiesības būt vai nebūt skapī un vēl jo vairāk tiesības nejusties vainīgiem par savu izvēli.

runājot par personīgo pieredzi, ar mammu man bija ļoti lielas problēmas (vēl joprojām ir grūti par to runāt), tagad, 5 gadi ir pagājuši un ir ok, bet tik un tā dažkārt jūtos neveikli. vecmāmiņa uzzināja pirms mēneša, ir super laba attieksme. radinieku un ģimenes draugu domas mani nekad nav interesējušas, ar darba kolēgiem par privātām lietām es principā nerunāju, savukārt draugi vienmēr ir zinājuši.

es, protams, jebkurā gadījumā ieteiktu apsvērt domu par šo coming out sarunu tieši ar tuvākajiem cilvēkiem, jo tikai pēc tam tu vari sākt justies kā normāls cilvēks (neatkarīgi no tā, vai saruna izvēršas pozitīvi vai negatīvi), bet es zinu, cik tas ir nepanesami grūti un ka katram cilvēkam ir vienkārši jānodzīvo līdz noteiktam brīdim savā dzīvē, kad viņš vai viņa to var izdarīt.

anyways, good luck:)

dianasw | 03.07.2007. - 09:02:00


viss ir atkariigs no gjimenes un taa, vai cilveeks ir gatavs spert sho soli.
Es viendien pamodos un sapratu, ka pashas miera labad vajag to visu atklaatiibaa izspert. Maatei uzrakstiiju veestuli, kuraa skaidri un gaishi paskaidroju, ka baalelinja baltaa zirgaa nebuus, bet gan tautu meita pastalaas ar bizi. Maate to visu mulljaaja kaadu gadu, bet tad arii radiem pateica. Vinji padomaaja un izdomaaja, ka es no taa visa nemainos, ka esmu joprojaam es pati un samierinaajaas. Ar darba koleegjiem man probleemu nebija, jo Kanaadaa shaadas lietas par "savaadaakaam" neuzskata. Taa ir norma, ja pazinjo, ka viira nav, bet preceejusies esi. Vinji ietur pauzi un tad samaina vaardu "viirs" pret vaardu "partnere" un turpina sarunu taa, it kaa nekas nav noticis.
Ar vecaakiem vienmeer ir gruuti, iipashi, ja vinji ir ne visai progresiivi un ja vinjiem tas, ko citi padomaas, ir ljoti svariigi...

trance-boy | 03.07.2007. - 11:00:01

Nu tā kā man vecāku nav, tad man mazbišķi ir (bija) vieglāk... Nu satikos ar puišiem, bet tā kā nedzīvoju pie tantes, bet dzīvoju savā dzīvoklī, tad pirmie bija kaimiņi, kas kkādas baumas izstāstīja manai tantei, ka kjipa, pie manis bieži ciemojās puiši, ne meitenes... Nju man tante vairs nekādus jautājumus neuzdod... Vnk saprot... Augstskolā kojās reizēm bija tā, ka arī pie manisciemojās puiši un tad dežurantes kkādas baumas palaida un nu tā apmēram par mani arī kursā drīz zināja... Kolēģi kursā izteica vienu frāzi, kas bija manā virzienā vērsta: "Pasaki, kas ir tai draugi un mēs pateiksim, kas esi tu pats!"... Es, protams, sapratu, ka tur viss ir skaidrs... Nu un tagadējā dzīvesvietā darba kolēģi arī zin un sākumā dažiem tā grūtāk bija nemēļot, bet nu viss ir ar laiku nokārtojies...

martini | 03.07.2007. - 11:16:12

Man ļoti patika kā mans draugs pateica, ka vispirms tev vecāku acīs jābūt pilnīgi patstāvīgam, jāpierāda, ka dazreiz vari palīdzēt viņiem, nevis visu laiku prasīt no viņīem, un pierādīt viņīem, ka esi pats savas dzīves noteicējs, un tikai tad vari nākt klajā ar paziņojumu - esmu tāds un šitāds, pieņēmiet mani kāds es esmu,,,

bet vecāki laikam ir vienīgie, kas nezin par manu orientāciju, jo gan darbā, gan skolā, gan draugi zina par to,,un ja kāds nespēj to pieņemt - viņa problēma,,,ja kaut kas nepatīk... FUCK YA!!

bollocks | 03.07.2007. - 11:20:32

Tātad tu izvēlies sēdēt skapī... tā arī vajadzētu teikt...
jo daļa gar to ir gan radiem, gan draugiem - īpaši draugiem - jo kā savādāk var būt tuvās attiecībās, ja mēs nezinām tik būtiskas lietas cits par citu? :-)

aha, protams, tāpat kā viņiem ir daļa gar tava vēdera dobuma aizcietējumiem vai tieši pretēji - caureju. kā gan fakts, ka es vientuļi drāžu sava/pretējā dzimuma pārstāvjus/dzīvniekus/gumijas izstrādājumus/ko nu vēl cilvēki šim mērķim izmanto ietekmē manus draugus/radus/kolēģus vai manas attiecības ar tiem?

grifs | 03.07.2007. - 11:36:53

Njā - priekšnosacījumi iznaķšanai no skapja ir daudz un katram tie ir citādāki - nav obligāti jabūt patstāvīgam, lai iznaķtu no skapja, bet tas ir labi, ja tu esi jau tāds kļuvis, jo tad ir vieglāk, nav tik lielas bailes - bet arī , aj tas notiek parāk vēlu, tad iznākšana no skapja var vairs nebūt tik aktuāla. Vis jau tik tiešām ir atkarīgs no mums pašiem, mums apkaŗtējiem cilvēkiem un no ģiemenes kā tādas.
Jebkurā gadījumā oponēšu Shelbim, ka draugiem nav daļas - jā draugiem nav daļas gar tavu vēdera izeju, bet draugiem ir daļa gar to, kas un kāds tu esi, jo nevar būt tā, ka pa dienu tu esi viņu pseido heteroseksuālais draugs, bet vakaros pārtopi par homoseksuāli ar privāto dzīvi, gar kuru nevienam nav daļas. Cik gan ilgi tā ir iespējams dzīvot? Domāju, ka neilgi, vai arī var padoma’t, ak tev tādu īstu draugu nemaz nav, jo akut vai tādā elementārā lietā - ja tu dzīvo kopā ar puisi un pie tevis ciemos atnāk draugi - kā gan tu citādāk paskaidrosi - kas ir tas čalis kas vienmērs ir pie tevis un vienmēr tev līdzās? Tāpēc iznākšana no skapja pati ir priekšnosacījums, lai tu varētu dzīvot brīvu, nepiespiestu dzīvi, visupirms bez bailēm tikt atklātam un otrkārt - esot patiess gan pret sevi, gan saviem draugiem un ģimeni, saņemot no viņiem vienmēr atbalstu.
Tagad es teikšu ļoti subjektīvu viedokli, bet - manuprāt, cilvēki, kas sēž skapī un saka, ka tā viņi ir laimīgi, melo citiem un pirmkārt, jau paši sev, jo gribi to vai negribi, bet vienmēr tevi ietekmē kāda apkārtējā vide un tu ar to sadarbojies, savukaŗt, ja tu kādu daļu no sevis nemitīgi turi kaut kādā izolācijā, tu kropļo pats savu dzīvi.

rendija | 03.07.2007. - 11:45:47

Vispār jau katra gadījums ir individuāls un es pat neuzskatu, ka vispār diskutējams.
Bollocks, ja kāds var atļauties šādu ekstru- visu noslēpt no radiem, vecākiem, tad viņam ir atbilstošs dzīvesveids. Un viss. Protams, ka var veiksmīgi slēpt mīļākos jeb tādus partnerus, kuri nedzīvo ar tevi kopā. Ja radi neliekas gar tevi ne zinis, jeb apciemo vienreiz gadā uz pāris stundām.Un tas vien, ka savas attiecības var salīdzināt ar vēdera aizcietējumiem vien, jau ir zīme, ka radiem neko labak par tādām attiecībām nezināt. :)

bollocks | 03.07.2007. - 11:54:47

hehe, hiperbola ir viens no ietekmīgākajiem tēlainās izteiksmes līdzekļiem. pamatdoma gan bija vienkārša - mani draugi tādi ir ne jau seksa pēc. varbūt man vienkārši paveicies, taču viņi ir normāli cilvēki, kas saprot, ka seksa vieta ir guļamistabā, savukārt, dzīvē guļamistabai pie labākās gribas īpaši lomu atvēlēt neizdodas

gerda | 03.07.2007. - 12:59:02

Mani draugi zina, ka esmu lesbiete. Mamma it ka ar’ zina, bet neesmu vinjai teikusi. Viņai tagad ir viena baigi laba draudzene un cik noprotu viņas par to ir runājušas, tā sieviete ir patiešam labs cilveks.. reiz iedzerusi vinja man pateica, ka mil mani poar to, ka esmu citadaka-ne tada kaa visi, laikam jaw ir viņa kaut ka ’iegrozījusi’ to mamma domāšanu nedaudz citādākā gultnē. Mammas attieksme pret seksualajam minoritatem vairs naw tik viennozimigi noraidosa. Bet es tik un ta izvēlos par to nerunāt, mums pēdēja laikā ir labas attiecības, nu kādēl gan to visu tagad sabojāt.

Visādi citādi man problēmu nav. Es mācos tīri labā skola, kur man apkārt ir inteligenti cilvēki- pat, ja kādam kaut kas nepatīk, mani neviens neapsauka, nesit. Arī citviet man apkārt ir jauki, toleranti cilvēki, Tik tāl, man patīk kā esmu iekārtojusi savu dzīvi. Homofobus redzu vien praidā aiz žoga. Nezinu, kur šie cilvēki mitinās visu pārējo gadu, bet man ar viņiem darīšanu nav, Kā kādu ieraugu, nodomāju, ka homofobija existe tikai pasos ’zemakajos slanos’. Ne, nu ir jaw ari starp inteligentiem cilvekiem. Tacu izglitou cilveku sabiedriba, iespeja, ka es kadam nepatiksu savas orientacijas del ir tikpat liela, cik iespeja, ka es kadam nepatiksu, piemeram, savas frizuras vai balss del.

gotama | 03.07.2007. - 13:02:35

Par radiem taisnība,ja tie ciemojas reizi gadā,no tēva/mātes puses,tad patiesi kāda vajadzība sabojāt,kopīgo puķu stādīšanu uz senču kapiem,ar orientācijas runām-tas vnk būtu vairāk nekā muļķīgi.Viņi ir mani radi bet pietiekami sveši cilvēki man.Māte ir vistuvākais cilvēks un attiecīgi,pati tā arī pajautāja,nevis es grasījos ko stāstīt,tiešs jautājums,tieša atbilde.Tēvs ir jokupēteris,un nedomāju ka viņš visā tajā iedziļinās,ne arī kāds viņam ir ko teicis,varbūt pats izspriedis,jo dažreiz ir dzirdētas visādas divdomīgas piezīmes:)
Paziņas ir tikai paziņas,un ja dēļ orientācijas kāds atbirst,daudz neko man tas neizsaka.

lindaf | 03.07.2007. - 16:01:48

Šī ir ļoti laba diskusija! Manuprāt Latvijas LGBT ļaužu "iznākšana no skapja" ir viens no svarīgākajiem mūsu kopienas jautājumiem, jo tikai tā mēs spēsim mainīt sabiedrisko domu un attieksmi. Katrs, kas atrod drosmi un izstāsta kaut vienam citam cilvēkam par savu orientāciju vairo to cilvēku skaitu, kuriem LGBT cilvēki "iegūst seju". To, ko pazīst, vairs nemetās tik ātri nosodīt... Un katrs, kas iznāk no skapja, mazina to cilvēku skaitu Latvijā, kas dzīvo bailēs un melos, kas nejūtas brīvi un kā veseli cilvēki.
Ellen de Generes teica, ka nekad neesot satikusi cilvēku kas, iznācis no skapja, vēlētos tajā iekāpt atpakaļ. Varu tikai piekrist. Visgrūtāk ir saņemties un izstāstīt - pēc tam viss jau kļūst vieglāk.
Mozaīkai pamazām veidojas atbalsta grupa LGBT cilvēku vecākiem, kas vēlas satikt citus līdzīgā situācijā. Nevajag aizmirst, ka arī vecākiem, radiem un draugiem "jāiznāk no skapja" - jāpierod pie domas, jāiemācās ko teikt kad citi vaicā par bērnu/draugu, jāpierod pie to grūto vārdu ņemšanas mutē. Bieži vien mēs paši tikai pamazām esam sevi pieņēmuši tādus, kādus esam - tāpēc nav ko brīnīties, ja arī citiem ir vajadzīgi mēneši vai pat gadi lai līdz galam mūs pieņemt un saprast. Un ir vajadzīgs kāds ar ko parunāt.

mistiq | 03.07.2007. - 16:20:34

Tiklidz man paradijies pirmais dzhex (18 gados), kadaa vakaraa nosedinaju abus senchus uz divana un izstastiju ka esu bi. Gruti bij. Tiri emocionali. Pirmaas nedeljas gan bij smagi - katru vakaru garas diskusijas "par temu", senchi atteicaas man ticet un nodomaja ka tas ir mans kartejais "izlekshanas megjinajums" tikai lai ieriebtu vinjiem un pasaulei. Mutere joprojam domaa "gan jau paspelesies un paries". Un kursh zina - varbut vinjai taisniba. Vnk sadzivoju ar to kas ir.

Un vieglak noteikti palika. Pirmkart - vairs nejutos vainigs ka dzivoju dubulto dzivi, izvairos no atbildem un meloju. Taa tiesham ir patikama sajuta - but patiesam pret sevi, sev tuviem cilvekiem un arii dzivi. Nekadu melu vai noslepumu. Jo galu galaa - manaa dzivee nav nekas, no kaa es butu kaunejies un shis bij pedejais "traips" uz manas sirdsapzinjas, kuru veixmigi no defekta parvertu par efektu :)

Tuvakie draugi zin. Ja kads pajautaa - nemeloju. Bet karogu arii nevicinu - privataa dzive tomer nav visas sabiedribas ipashums. Nebaidos ka kads uzzinas, patiesibaa zin jau daudzi, tachu katru reizi japiedzivo shoka vilnis, jo vairums netic un saka ka vinjiem nekad nebutu aizdomas. Meiteneem draudzeneem teikt ir vienkarshak, dzhekiem - tikai ipashiem, par kuriem es zinu - sapratis bez aizspriedumiem. Radinieki gan nezin un nedeomaju ka vinjiem butu jazina - tas visu sarezhgjii, tapat jau reizi gadaa labakajaa gadijumaa tiekamies :D

Atklaties vai nee - ? Es teiktu - tuviem cilvekiem - jaa. Piekritu Rendijai. Protams, atkaribaa no sagaidamaas reakcijas. Martini arii taisniba - vajag stavet stabili uz savaam 2, pirms teikt vecakiem - lai vinju viedoklis nespetu ietekmet tavu personigo dzivi gadijumaa, ja vinji ar to nav mieraa. Bet nu dzive no coming out paliek vieglaka. Daudz vieglaka. Varbut sakumaa nee, bet lielos merogos - iekshejais miers ir taa verts :)