Lietotājs
Parole

minchi, sunjuki, kaamiissi un citi labaakie cilveeka draugi..


queserasera | 05.11.2007. - 11:11:16 | Diskusija lasīta 4348 reizes

Gandriiz katram maajaas reiz ir bijis vai veel ir maajdziivnieks. Dreegnos vakaros, atnaakot maajaas, ir tik patiikami, ka kaads tevi ar prieku sagaida.Citreiz, gatavojot brokastis vai vakarinjas, ir tik maajiigi, ja ir kaads, kursh tajaa visaa noskataas un staigaa pa maaju ik uz solja pakalj. Mana ikdiena vairs nav iedomaajama bez maniem miiluljiem, kas man ir saliidzinoshi padaudz, tomeer IR Latvijaa cilveeki, kas pret saviem miiluljiem izturas slikti, piemeeram, sit, baras, izmet no maajaam, aizved uz patversmi, kad paliek draugs vecs, lai gan cik gadus vinjsh bijis tev uzticiigs! Kaadeell cilveeki taa dara? Kaada ir juusu attiexme pret saviem chetrkaajainajiem draugiem?
Atbildes (23)
12
echo | 05.11.2007. - 11:42:49

tie cilvēki kuri sit savu mīluļus vnk uz viņiem izliek savu agresiju un mazvērtības kompleksus, jo nevienu citu viņi nevar ietekmēt kā tikai nevarīgu kustonīti - tādus cilvēkus labākajā gadījumā ir jākastrē. man pašam mājās ir ruds kaķītis, lai gan iespējams lielāku kretīnu par viņu neatrast, jo viņš nemaz negrib lai viņu samīļo, un grib darīt tikai to ko pats grib, priekš manis viņš ir mīļš. Jo tomēr - kāds saimnieks, tāds dzīvnieks :D
gotama | 05.11.2007. - 11:54:07

Ļoti cienīga un mīļa izturēšanās bija pret saviem papagaiļiem,abi devās uz citiem lidojuma laukiem,sirmā vecumā.Cvelijs(2005)-9gados.Mora(vakar 2007)9g.8.mēneši.
Viņiem vienmēr būs īpaša vieta manā sirdī,bet fotostudijas fotogrāfijas mūžīgā taustāmā atmiņā.
ps:dzīvniekus atklāti sakot mīlu vairāk kā cilvēkus.viennozīmīgi.
chelsija | 05.11.2007. - 11:54:10

.Tie nav cilvēki.
rendija | 05.11.2007. - 13:51:03

Ģimeņu apvienošanas rezultāta man mājās ir trīs kaķi. Sievas divi večuki- 11 un 14 gadi veci. Un mana Dīva- 3 gadi jauna. Nu ir par daudz! Uzskatu, ka jebkuram dzīvniekam jādzīvo privātmājā ar nožogotu hektāriņu apkārt kā minimums. Nevis pilsētas dzīvoklī.Tas gan ir noziegums- marinēt lopiņus n-desmit kvadrātmetros.

Ir bijuši plāni vest runčus uz laukiem pie mammas. Nu jau otro gadu tā vedu un vedu, tač joprojām tie šepat vien ir. Veci it kā, ja apdomāju, varbūt nevarēs adaptēties. Kaut i veselība šiem labu- labā.

Es nezinu, vai atgriežoties no darba,īpaši pēc ceļojuma(kas nemaz ne reti notiek),man vajadzīgs tas bardaks, kuru šī zorro trijotne noorganizē. Laikam jau es nemaz nesūdzētos, ja pārnāktu tukšā un tīrā dzīvoklī, kur puķes nav nomestas, apžļambātas. Gulta izgulēta, paika izvazāta, gaidāma spalvu medīšāna ar putekļusūcēju un tā tālāk.Viņi ir katrs ar ļoti atšķirīgām rakstura iezīmēm, savām atkarībām un niķiem, un galu galā dzīve ap viņiem vien griežas. Kas nav normāli, pēc mana uzkata.

Viens kaķis ir maksimums, kuru turpmāk parakstos turēt! Patversmē gan nekad nenodotu! Kaķi nav vainīgi, ka ģimenē pieaugums! :)
jokdare | 05.11.2007. - 14:31:06

Man ir līdzīgi. Pašas pirkta vai kā savādāk gādāta lopiņa pašreizējā dzīves vietā nav, bet ja viss noritēs pēc plāna, tad pūra nāks vesels bars. Vienīgais par ko man iežēlojās sirds bija mīlīga, raiba kaķenīte, kura klīda pa darba teritoriju, tā nu ir atradusi vietu pie vecākiem divstāvīgā privātmājā, kopā ar vēl dažiem kaķiem, suņiem un pāris lauksaimnieciski produktīviem dzīvniekiem. It kā pret dzīvniekiem man nav iebildumu, taču ņemot vērā otrās puses darba specifiku ir tā kā ir. Pret veselu baru dažādu astainu un ausainu grauzēju man nav iebildumu, ja nu vienīgi hiperaktīvie degu varētu pa naktīm tik skaļi nedraiskoties. Manuprāt, tie ir divi puikas un ko viņi abi tur visu nakti dara man nav ne jausmas. Tāpat mīlīgi sadzīvo divas adatu peļu meitenes. Vienīgi kāmītim vienam pašam ir pietiekami labi. Vistrakāk iet ar mazo asspalvaino taksīti, kas nu jau trešo nedēļu ir nodots manās ‘gādīgajās’ rokās. Nezinu vai tie takši visi ir tādi, vai man tikai tāds gadījies, bet iet jautri. Gadās, ka abi salamājamies, gadās, ka profilaksei suns saņem simbolisku pērienu. Sākumā, kamēr mani pieņēma cietu tikai es. Visa mana iedzīve, kura ir saliekam viena somā tika iezīmēta, ko nepaspēja iezīmēt, to grauza. Ja kaut kur mētājās kāds pus ēsts kārums, tad tas pie pirmās izdevības pazuda bez pēdām. Pati esmu pret vardarbību un kur nu vēl pret dzīvniekiem, bet profilaksei vajag un īpaši jau suņukam. Dzīvnieki ir jāaudzina tā lai tie neradītu draudus ne sev ne arī citiem. Pati nespētu ne izmest uz ielas kādu dzīvnieku, ne arī cietsirdīgi mocīt. Sunim vairāk nekāda skola nepalīdzēs, jo ir jau par vēlu, bet suns prasa īpašu uzmanību un īpašu audzināšanu, jo nekas tik ilgi nedzīst kā šuves suņa kodumu vietās.
kuhtene | 05.11.2007. - 15:07:42

nu kas attiecas uz dzīvniekiem, tad diemžēl tie parasti nedzīvo tik ilgi kā cilvēks un ne reizi vien nācies pieņemt lēmumu negaidīt, kamēr dzīvnieks pats šķirsies no šīs saules. tikai daži no maniem dzīvniekiem ir mierīgi miruši no vecuma. kaut kā līdz šim sanācis, ka manu žurku mātītes ir nācies iemidzināt dēļ vēzīša un tikai tēviņiem ir bijis lemts mierīgi no vecuma. un lai arī regulāri kāds zvērēns mani sakož es jamos ieviešu un dzīvo viņi cik nu tiem izdodas. pat kaķeni februārī ieviesu, jo kādam bija ienācis prātā dzīvnieku izmest, kad jamais bija pamanījies palikt uz grūtām kājām. un neko. iemācījās Kaķ’ sadzīvot gan ar mani, gan žurkām...
sieva | 05.11.2007. - 15:36:41

Mums ir Murkshkjis, vinjsh ir puika, un mees par godu Latvijas exprezidentei Vairai, nodeeveejaam muusu "deelu" par Vairinju:)
dorogaja | 06.11.2007. - 10:00:29

"Kaada ir juusu attiexme pret saviem chetrkaajainajiem draugiem?"

Kad dzīvoju kopā ar vecākiem mums bija kaķis. Pectam viņš gajā bojā un mēs paņemam citu. Cits kaķis dzīvs joprojām, bet raksturs viņam gan atšķiras no ieprekšaja. Viņš ir tīrs sangviniķis:) Pilna pretējība iepriekšajam. Nu un tagad kad jau dzīvoju svešā saimnieku dzīvoklī mēs ar "sievu" nevaram uzturēt majdzīvniekus, jo pati saimniece šo ideju neatbalsta. Viņa uzskata ka visi majdzīvnieki tikai vāc visādus netīrumus, smirdē un t.t. Ja viņas viedoklis būtu savadāk tad mēs labprāt paņēmam kādu kaķīti. Sieva grib tikai породистого. Man nav nekas preti, bet tomēr abas uzskatam ka paņemsim mājdzīvniekus kad pašiem būs savs dzīvoklis, jo neesam nekādi saimnieki tagadējā dzīvokli. A tā vispār patīk kaķi. Tas ir no bernības, suņus nekad neturējām.
venuss | 06.11.2007. - 10:46:10

Bija kucīte no škirnes " ŠABO" ( Šarik-Bobik) , bet ļoti mīļa . Nodzīvoja līdz 13 gadu vecumam līdz slimība paņēma . Viņai ļoti patika ķert bumbiņu . Varēja skriet tai pakaļ simtiem reižu . Apglabāju savā teritorijā. Tagad ir kaķene melnā pantera . Spalva gluda , gluda . Tā vien gribas visu laiku glaudīt . Ļoti neatkarīga . Nakti pavada ārā . No rīta sagaida mani pie durvīm . Tad abi ejam uz pastaksti , un tad es uz virtuvi ,bet šamējā pie savas bļodas . Peles jau droši vien v isas būs izķertas , tikai ar kurmjiem kaut kā nevedas .
kasablanka | 06.11.2007. - 14:23:32


Jau sen ir dota atbilde uz fatālo jautājumu: - Iekš kam ir dzīves jēga? - Pavēro savu kaķi - viņš to zin.

Labāku atbildi par šo neesmu atradis. Šams dzīvnieks nemelo nekad un ciena sevi. Ko novēlu visiem cilvēkbērniem, kas uz to spējīgi. Diemžēl tādu nau daudz...

koijots | 06.11.2007. - 17:48:30

Kaut kur lasīju vienas zintnieces apgalvojumu, ka kaķi sargājot mājas enerģētiku, bet darot to tikai tad, ja saimnieki pret kaķi labi izturas. Nezinu, protams, cik te taisnības,bet... var jau būt, ka tā ir,... kas to var zināt!
kasis | 06.11.2007. - 20:33:46

kad biju mazs muuziigi stiepu maajas visaadus kuceenus no pagraba un tad raudaadams nesu atpakal,man bija brunurupucis,tad mums nejausi tika atstaats uzraudziit kakis ar kakeeniem un viens beigaas palika pie manis,es biju laimiigs :)),veel man ir bijusi papagaili,kanaarijputnini(maatiite nokoda teevinu,laikam vinai meitenes patika),kaamiisi,zurkas,kuraam vasarniicaa uzbuuveeju lielu maaju un vinas savairojaas (ja nemaldos,vienbriid bija kaadas 20 :)),es uz čieriiti siis nesu un paardevu par 3rbļ,,,tad paaugos un vienreiz pa paali atnesu maajaas rizensnauceru,uuuu,kaads skandaals bija,,man bija kakis-norba un suns ruuta,,kad iepazinos ar draugu un saakaam dzivot kopaa arii suns naaca liidz,draugs taa vinu negribeeja vest vakaros aaraa,bet laikam beigaas iemiileeja,,,tad ar lielu ciiksteesanu draugs tika pie maza suniisa ar lielaam ausiim,es biju kategoriski pret,bet beigaas kapituleeju :)),,,ruuta nodziivoja savu muuzu un tagad mums ir mazs jaukums kas gul gultaa zem segas,bola savas lielaas acis,,,,un gaida gimenes pieaugumu :)),,,,,,,starpcitu,man domaat ka kopiigs dziivnieks,stirina attieciibas,jjjap,taa vissh ir :))
foible | 06.11.2007. - 23:49:47

man ir papijs.. Larsens.. vismīlīgakais krancīc in da world..
dzīvo pie manīm jau 3 mēnešus.. viņš mani mīl un es viņu mīlu vēl vairāk..
best frends 4ever!!
lamataa | 09.11.2007. - 00:35:00

atceros beerniibaa..mums pilseetaa dziivoja breismiigs vecis..dzeeraajs..vienmeer vazaajaas ar ratiem un 2iem sunjiem..vinjs vinjus nepaartrukti sita..ar koka nuuju..
Vienmeer domaaju,kapeec tie sunji nemuuk..brr... Man likaas nu kamoon suniit muuc ..tacju neesi piesiets..bet nee..vinji uzticiigi vinjam sekoja..iezmiegtaam asteem..:/

Tagad noteikti rikotos savaaadaak ..nevis zeeliigaam aciim noskatiitos..bet ko gan es beerns vareeju..




Pashai ar majaas ir dziivnieki..suns un kakjis... :)) ljubimcjiki..:* bet nju 2reiz suni dziivokli..nee tas ir par gruutu..kaa man taa i sunim..


venuss | 09.11.2007. - 10:00:47

Tā viltus dzīvnieku mīlestība ir koks ar diviem galiem . Cilvēki vairāk domā par sevi , nevis par to kā dzīvnieks jūtas pilsētas dzīvoklī ar ierobežotu kustības brīvību . Daudziem šķirnes suņi un kaķi ir kā lepnības simbols unn poašapliecināšanās , nevis mīlestība pret dzīvnikeu . Cita lieta ir laukos vai privātmājās , kur dzīvnieka bīvība netiek ierobežota .
kasis | 09.11.2007. - 20:51:52

,,tas kopeejais miilulis,nevis stirina,bet stiprina attieciibas,,,a nez kaa ir kad stirina? :DDD
memories | 11.11.2007. - 06:03:20

"tagad mums ir mazs jaukums kas gul gultaa zem segas,bola savas lielaas acis,,,,un gaida gimenes pieaugumu"

Mjaa, taa nu tas ir,,,
Ir mums mazs brīnumiņš, kas sakarā ar grūtniecību ir kļuvusi traka:))
Pašam ir bijuši daudz un dažādi zvēri un nezvēri... Laukos pie senčiem vēljoprojām ir bruņurupucis, suns un ruds kaķis...
assen | 15.11.2007. - 16:21:12

Es arī sapņoju par dienu, kad atnākot mājās nebūtu nevienas kaku čupiņas, nograuztas galda kājas, saplēstu grāmatu, pa zemi izkļeksēti konservi, norauti aizkari, uzplēsti atpūtas krēsli utt. Būtu jauki, ja naktī man neviens nemīdītos pa muguru, no rīta nemodinātu ar netīras ķepas iegrūšanu mutē, nebūtu kāds jāvelk no galda apakšas ārā , lai atņemtu kādu svarīgu dokumentu vai zeķīti, lai neviens nekostu kājās un neraustītu aiz piedurknes, neplēstu matus un nevilktu matu gumiju no matiem un neapsiekalotu bikšu staras...
Bet esmu iemācījusies ar to visu sadzīvot... pati taču gribēju sunīti... nu jādzīvo... bet atdot patversmē vai nezkur vēl citur, piem: "labās rokās" - savu dzīvnieku nekad nespētu.
Nāk prātā populārais Sent-Ekziperī teiciens par atbildību, pār to, ko pieradini.
imants | 15.11.2007. - 17:38:41

Man mājās ir 11 smilšu peles, akvārijs ar 26 zivtiņām un vakar nopirku mazu sunīti (meitenīte). Kādas mocības viņa uz doto brīdi sagādā... , bet tas ir tā vērts. Tik jauks un mīļš dzīvnieciņs. Ir jauki, ka kādam Tu esi vajadzīgs! Labas emocijas! Iesaku visiem atrast kādu dzīvnieciņu, kas patiktu un par ko gribētu rūpēties! ...
zvaninjsh | 03.12.2007. - 22:48:36

Man ir divi taksīši un trīs runči un šķiet viņiem ,pa visu rajonu daudz daudz bērni.
12
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti  |   Reklāma  |   Lietošanas noteikumi  |  Privātuma politika  |  

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.