maikls
|
07.11.2007. - 19:40:02
Ja uz šo jautājumu skatās no austrumu reliģiju viedokļa, tad arī ģimenes nāk un iet... un tieši draugi var būt tie, kas ir ar mums kopā no dzīves dzīvē. Izplatīts ir uzskats, ka ģimeni veido cilvēki, ar kuriem mums ir jāatrisina kaut kādas karmiskas saistības, un ļoti reti ģimenē ir kāda t.s. radniecīgā dvēsele... radniecīgās dvēseles parasti ir vai nu attāli radinieki vai arī labi draugi.
Katrā ziņā turēšanās pie ģimenes var būt, un ļoti bieži vien ir egoisma izpausme. Man gribas, lai ģimene par mani domā tikai labu, man negribas strīdēties... tas ir vistīrākais egoisms, jo es rīkojos tā, lai MAN būtu labi. Šādā situācijā es nedomāju par ģimeni, es domāju par sevi... un par šo labumu, ko es gūšu no ģimenes, esmu ar mieru maksāt, piemēram, ar drauga pamešanu.
Un ko nozīmē nostāties pret ģimeni? Runa ir par nepiekrišanu tādam vai tādam viedoklim. Strīdi nekad nav par cilvēkiem, strīdi vienmēr ir par uzskatiem. To mēs mēdzam aizmirst un tādēļ visu uztveram pārāk personīgi.