Cilvēku vientulība svētkos un ne tikai
wizard | 25.12.2007. - 18:36:57 | Diskusija lasīta 4732 reizes
Kaut kā Ziemassvētki iezīmējuši šo tendenci: ārprātīgi daudz vientuļu cilvēku, kas kaut ko meklē un sūdzās par vientulību tieši svētkos. Daži veiksmīgi tiek galā ar to, ka apkārt nav jautra vai šķietami jautra kompānija, bet daži ne. Kādas domas par šīs problēmas cēloņiem?
Atbildes (35)
12
kazis
| 25.12.2007. - 18:41:40
Svētkos vientuļu ļautiņu nav ne vairāk ne mazāk kā citā laikā, tikai ikdienā nevienam nav laika apskatīties apkārt..
Svētkos vientuļu ļautiņu nav ne vairāk ne mazāk kā citā laikā, tikai ikdienā nevienam nav laika apskatīties apkārt..
shelby
| 25.12.2007. - 19:11:48
Nosleegtība un norobežošanās no apkārtējās sabiedrības! Draugi (paziņas) par tevi neko īpaši nezin , tādejādi arī nekur neaicina, un tas ir iemesls ventulībai!
Šādu situāciju cilvēks pats spēj radīt un tajā pašā laikā arī neradīt!
Nosleegtība un norobežošanās no apkārtējās sabiedrības! Draugi (paziņas) par tevi neko īpaši nezin , tādejādi arī nekur neaicina, un tas ir iemesls ventulībai!
Šādu situāciju cilvēks pats spēj radīt un tajā pašā laikā arī neradīt!
byteen2
| 25.12.2007. - 21:31:39
Ziemassvetki tiek pozicioneti ka gimenes svetki. vientuli cilveki jutas neipasi ertii, jo visapkart ir laimigie gimenes parisi. uzreiz sak rasties domas, kapec es esu sliktaks, kapec es esu viens, utt. laikam kka ta.
Ziemassvetki tiek pozicioneti ka gimenes svetki. vientuli cilveki jutas neipasi ertii, jo visapkart ir laimigie gimenes parisi. uzreiz sak rasties domas, kapec es esu sliktaks, kapec es esu viens, utt. laikam kka ta.
janisl202
| 26.12.2007. - 18:09:53
Patiesībā tas ir pakaļskrējēju efekts, tā sacīt - visi kaut kur ar kaut ko sēž kopā, tādēļ tā jādara arī man un ja nevaru, tātad esmu sliktāks par pārējiem. Patiesībā ne jau svētki rada vientulību, ja cilvēks pats ir tāds, ka nevienam nav patīkami ar viņu būt kopā, tad arī pats ir vainīgs, ka ir viens. Es arī agrāk biju viens, bet mainot savu attieksmi, esmu pārliecinājies, ka šis jautājums ir pilnībā atkarīgs no katra paša. Protams, ja visu laiku bijis nejauks, naivi domāt, ka uz svētkiem pēkšņi pasaule aizmirsīs kāds esi.
Patiesībā tas ir pakaļskrējēju efekts, tā sacīt - visi kaut kur ar kaut ko sēž kopā, tādēļ tā jādara arī man un ja nevaru, tātad esmu sliktāks par pārējiem. Patiesībā ne jau svētki rada vientulību, ja cilvēks pats ir tāds, ka nevienam nav patīkami ar viņu būt kopā, tad arī pats ir vainīgs, ka ir viens. Es arī agrāk biju viens, bet mainot savu attieksmi, esmu pārliecinājies, ka šis jautājums ir pilnībā atkarīgs no katra paša. Protams, ja visu laiku bijis nejauks, naivi domāt, ka uz svētkiem pēkšņi pasaule aizmirsīs kāds esi.
kasis
| 26.12.2007. - 19:20:03
kad seezam siltaa maajaa draugu lokaa pie egliites tad nevilus ienaak praataa tie visi citi kam tas ir liegts un paliek skumiigi nedaudz,bet nevar salasiit maajaa visus klainojosos sunus un kakus,kas veelaak tev iekoz rokaa,,,prieks tam ir visaadas organizaacijas un dazaadas bazniicas lai pilda savus tiesos pienaakmus :))
kad seezam siltaa maajaa draugu lokaa pie egliites tad nevilus ienaak praataa tie visi citi kam tas ir liegts un paliek skumiigi nedaudz,bet nevar salasiit maajaa visus klainojosos sunus un kakus,kas veelaak tev iekoz rokaa,,,prieks tam ir visaadas organizaacijas un dazaadas bazniicas lai pilda savus tiesos pienaakmus :))
sapnis
| 26.12.2007. - 19:35:41
piekrītu kazim, pārējā laikā mēs vienkārši tam nepievēršam uzmanību.
piekrītu kazim, pārējā laikā mēs vienkārši tam nepievēršam uzmanību.
ineta
| 27.12.2007. - 01:58:21
ļaudis dziļi ierakušies darbā, tas kaut kā nodarbina prātu un bieži ir saistīts ar citiem cilvēkiem, tā ka sabiedrības un saziņas minimumu cilvēks saņem... toties svētkos, kad vairums uz darbu netiek... viens no risinājumiem ir tikties ar sev līdzīgiem, bet panaceja nu tā nav... "mums līdzīgie" var izrādīties vēl trakāki par "citādajiem"... otrs cēlonis tieši šogad ir gaismas deficīts - nav sniega, kas atstarotu caur mākoņiem izlauzušos saules stariņus... plus pilnmēness, kas saasina izjūtas...
ļaudis dziļi ierakušies darbā, tas kaut kā nodarbina prātu un bieži ir saistīts ar citiem cilvēkiem, tā ka sabiedrības un saziņas minimumu cilvēks saņem... toties svētkos, kad vairums uz darbu netiek... viens no risinājumiem ir tikties ar sev līdzīgiem, bet panaceja nu tā nav... "mums līdzīgie" var izrādīties vēl trakāki par "citādajiem"... otrs cēlonis tieši šogad ir gaismas deficīts - nav sniega, kas atstarotu caur mākoņiem izlauzušos saules stariņus... plus pilnmēness, kas saasina izjūtas...
rendija
| 27.12.2007. - 17:05:52
cilvēks pēc fakta nevar būt vientuļš, kamēr vien pasaulē ir kāds cits vientuļnieks. Un arī bez tā... Cēlonis- vienkārši aplama bioķīmiskā aina smadzenēs. :)
cilvēks pēc fakta nevar būt vientuļš, kamēr vien pasaulē ir kāds cits vientuļnieks. Un arī bez tā... Cēlonis- vienkārši aplama bioķīmiskā aina smadzenēs. :)
north
| 27.12.2007. - 17:31:39
nekā cilvēks vienmēr ir vientuļš dziļi sevī lai cik cilvēku viņam būtu apkārt
nekā cilvēks vienmēr ir vientuļš dziļi sevī lai cik cilvēku viņam būtu apkārt
rendija
| 27.12.2007. - 18:04:28
nevajag jaukt divas atšķirīgas lietas! Individuālā vientulība un sociālā- nav viens un taspats.
nevajag jaukt divas atšķirīgas lietas! Individuālā vientulība un sociālā- nav viens un taspats.
rendija
| 27.12.2007. - 18:19:34
:) konspektīva atbilde vienalga būtu diskusijai par garu. Varbūt pastāsti, kā tu saskati jeb nesaskati šo atšķirību?
:) konspektīva atbilde vienalga būtu diskusijai par garu. Varbūt pastāsti, kā tu saskati jeb nesaskati šo atšķirību?
north
| 27.12.2007. - 18:38:54
cilveks pec savas būtības ir vientuļš jo neviens viņu nekad līdz galam neiepazīs un neizpratīs kā tikai viņš pats
cilveks pec savas būtības ir vientuļš jo neviens viņu nekad līdz galam neiepazīs un neizpratīs kā tikai viņš pats
stelss
| 27.12.2007. - 18:40:07
a mans tieši aizmuka no mājām uz darbu, kur biju viens, un rukāju, lai visi liktu mani mierā. Es sāku saprast, dzivot vienam ir daudz patīkamāk, nekā izdabat kaut vēl vienam. tieši veintulību ir jāmāk nosargāt...
a mans tieši aizmuka no mājām uz darbu, kur biju viens, un rukāju, lai visi liktu mani mierā. Es sāku saprast, dzivot vienam ir daudz patīkamāk, nekā izdabat kaut vēl vienam. tieši veintulību ir jāmāk nosargāt...
frodo
| 27.12.2007. - 19:55:26
vientuļi cilvēki paši neveido un nekopj attiecības, un pēc tam brīnas - ko es tik vientuļš?
vientuļi cilvēki paši neveido un nekopj attiecības, un pēc tam brīnas - ko es tik vientuļš?
wizard
| 27.12.2007. - 20:15:44
frodo, kā vienmēr, ļoti universāls secinājums, kas der visiem dzīves gadījumiem.
frodo, kā vienmēr, ļoti universāls secinājums, kas der visiem dzīves gadījumiem.
kuhtene
| 27.12.2007. - 21:31:12
būt vienam un būt vientuļam ir divas dažādas lietas. gadiem biju vientuļš, lai gan man apkārt vienmēr bija paziņas, radi un draugi. tagad man ir gan cilvēki apkārt, gan arī beidzot es neesmu vientuļš, kaut gan pārsvarā es esmu tieši viens. man ir kāds par ko domāt, kad esmu viens. un to es arī daru.
būt vienam un būt vientuļam ir divas dažādas lietas. gadiem biju vientuļš, lai gan man apkārt vienmēr bija paziņas, radi un draugi. tagad man ir gan cilvēki apkārt, gan arī beidzot es neesmu vientuļš, kaut gan pārsvarā es esmu tieši viens. man ir kāds par ko domāt, kad esmu viens. un to es arī daru.
maikls
| 27.12.2007. - 21:36:17
Vientulība (mana komentāra kontekstā pareizāk gan būtu teikt vienatne) ir cilvēka dabiskais stāvoklis. Cilvēks šeit, uz Zemes, atnāca viens un aizies viens. Nedabiski ir justies vientuļam (ar nozīmi pamestam, skumjam, garlaikotam), vienalga, vai cilvēks fiziski ir viens vai nav. Ja cilvēks jūtas šādi, tad tas norāda uz viņa iekšējās pasaules nabadzību un pasaules kārtības elementāru neizpratni... un tai izpratnei nav jābūt analītiskai vai loģiskai, tai ir jābūt kā pieredzei un iekšējai pārliecībai.
Ja cilvēks jūtas vientuļš, tas norāda uz to, ka viņš ir par mazu, lai spētu aizpildīt savu dzīvi, ka ir vajadzīgs vismaz vēl kāds... tieši tāpat ir ar garlaicību - ja mēs meklējam kādu ārpusē, kas spētu kliedēt mūsu garlaicību, tad mēs ar to sakām, ka mums nepietiek pašiem ar sevi... un tā jau ir kroplība, bet pasaule ir pilna ar kroplīšiem, kuri kopkorī gāna un sit krustā tos nedaudzos, kuri nav kropļi... :-)
Vientulība (mana komentāra kontekstā pareizāk gan būtu teikt vienatne) ir cilvēka dabiskais stāvoklis. Cilvēks šeit, uz Zemes, atnāca viens un aizies viens. Nedabiski ir justies vientuļam (ar nozīmi pamestam, skumjam, garlaikotam), vienalga, vai cilvēks fiziski ir viens vai nav. Ja cilvēks jūtas šādi, tad tas norāda uz viņa iekšējās pasaules nabadzību un pasaules kārtības elementāru neizpratni... un tai izpratnei nav jābūt analītiskai vai loģiskai, tai ir jābūt kā pieredzei un iekšējai pārliecībai.
Ja cilvēks jūtas vientuļš, tas norāda uz to, ka viņš ir par mazu, lai spētu aizpildīt savu dzīvi, ka ir vajadzīgs vismaz vēl kāds... tieši tāpat ir ar garlaicību - ja mēs meklējam kādu ārpusē, kas spētu kliedēt mūsu garlaicību, tad mēs ar to sakām, ka mums nepietiek pašiem ar sevi... un tā jau ir kroplība, bet pasaule ir pilna ar kroplīšiem, kuri kopkorī gāna un sit krustā tos nedaudzos, kuri nav kropļi... :-)
12
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Kontakti | Reklāma | Lietošanas noteikumi | Privātuma politika |
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.